Valka uz tirgus letes

Manuprāt, šādā lietu kārtībā, kad rūjieniešu un naukšēniešu ceļi novirzīti pa ierastām šosejām Valmieras virzienā, liels nopelns JKP politiķiem. Nav nekāds noslēpums, ka ar bordāniešiem piecu politisko spēku ansamblī pārējie rēķinās, līdz ar to JKP izdevies realizēt vienu no tepat Valmierā šoruden dzirdētajiem solījumiem – cīnīties par Rūjienas un Naukšēnu novadu pievienošanu Valmierai, nevis Valkai. Puisis teica, puisis izdarīja! Te svaru kausos noteikta vērtība bija arī 2480 jeb trešajai daļai abu novadu iedzīvotāju parakstu pret Rūjienas un Naukšēnu novadu pievienošanu Valkas novadam. 
Bet ko šajā situācijā VARAM ministram Pūcem darīt ar Valku? Skaidrs, ka iepriekš līgtais ar novada domes apsviedīgo priekšsēdi Ventu Armandu Kraukli minēto iemeslu dēļ paputējis, tagad diviem putniem jāliek galvas kopā, lai tas no pierobežas, kuram ne par miligramu mazāk politisko ambīciju kā viņa kolēģim galvaspilsētā, nejustos apčakarēts… Kā jau tādās reizēs mēdz būt, te ir vairāki varianti, uzreiz jāteic, cits par citu šaubīgāks. Taču pamēģināt tomēr vajag! 
Pirmais. Valka, ar esošo novadu apkārt vai bez, kā vienpersoniska pilsēta, vienkārši unikāla Latvijas bordertauna. Sava taisnība tiem, kuri uzsver Valkas īpašo nozīmi Latvijas valstiskumā, jo tieši Valkā, toreiz vēl pilsētai esot krietni lielākos apmēros, 1917. gada 2. decembrī Latviešu Pagaidu Nacionālā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas autonomiju, kurā tika oficiāli pasludināts, ka Latvija ir autonoma valstsvienība, kurā ietilpst Vidzeme, Kurzeme un Latgale.