Satraukumā mēģināju sazvanīt kādu no Valmierā praktizējošajiem veterinārārstiem, diemžēl bez rezultātiem. Izrādījās, ka tik lielā pilsētā, kāda ir Valmiera, nav nevienas veterinārās klīnikas, kas strādā brīvdienās. Tiesa, visur bija izlikta informācija ar telefona numuriem, bet, kad piezvanīju, vai nu atbildēja automātiskais atbildētājs, vai arī veterinārārsts paskaidroja, ka pašlaik atrodas ārpus valsts.
Nekas cits neatlika kā steidzami doties uz Rīgu, uz Beinerta klīniku, kur pacientus ņem pretī visu diennakti. Klīnikas dakteris pajokoja, ka Valmieras kolēģiem laikam naudu nevajag. Par to, ka šādos steidzamības gadījumos tiešām jāizdod palielas summas, pārliecinājos personiski — 100 eiro samaksāju par vizīti, 30 eiro par zālēm, kam jāpierēķina arī ceļa izdevumi, braucot uz Rīgu un atpakaļ. Bet bez finansiālajiem izdevumiem gan man kā saimniecei, gan cietušajam dzīvniekam vēl ir arī morālie zaudējumi — tagad, ieraugot suni, ar kuru iznāca saķeršanās, manējais ikreiz vai traks paliek. Bez tam, tā kā abi suņi tajā reizē bija pie pavadas, skaitījās, ka vainīgo nav, tāpēc nekāda kompensācija par kaitējumu netika pieprasīta.
Pēc nepatīkamā atgadījuma man šajā sakarā radās pārdomas. Saprotu, ka visiem pilsētas veterinārārstiem ir privātās prakses, ka neviens brīvdienās nevēlas strādāt un viņi var izvēlēties to nedarīt, tomēr varbūt ir iespējama savstarpēja vienošanās par tādām kā dežūrām, lai nedēļas nogalēs strādātu vismaz viena no klīnikām?