Tagad Latvijas robežu šķērso cilvēki, kāds pa vienam, bet pārsvarā ģimenes un grupas, kas meklē patvērumu, steidzas izkļūt no okupētajām teritorijām. Valmierā dzīvo vairākas ģimenes no Svatoves, Cēsīs ir hersonieši. Izkļūšana no Ukrainas dienvidiem, braucot ar autobusu cauri Krimai, tad Krievijai un līdz Latvijai, man zināmai ģimenei ilgusi 20 dienas. Visi pārguruši, iznīkuši. Bijis vēsi, bijis bail. Paši saka, ka fizisko nogurumu visai ātri pārvar, bet emocionāli ir lielāks tukšums. Viņi līdz pēdējam nekur negribēja braukt, gribēja sagaidīt Hersonas atbrīvošanu, arī svatovieši saka to pašu, bet septiņi mēneši okupācijā, nemitīgie draudi, bērnu stumšana krievu skolās likusi rīkoties. Viņi devušies ceļā ar to, kas mugurā, un katram pa somai. Šie cilvēki nesūdzējās, ka arī Latvijas pusē viņiem kā trūcis.
Vējā plandošā telts
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
E-avīze no 8,00 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.