Uz rudens pusi jau sajuka skaits, cik reižu tika raktas tranšejas, lai tajās guldītu dažāda resnuma caurules, jo procedūra katru reizi atkārtojās – izrok tranšeju, nomaina komunikācijas, aizrok tranšeju, noblietē ar ceļa rulli, rok atkal nākamo, nomaina, aizrok, noblietē, izlauztā asfalta gabalus un izraktās smiltis berot autostāvvietā, kuru bijām paraduši izmantot. Te nu jāteic paldies pašvaldības policijai, kura šajā periodā bija saprotoša un nekāra brīdinājumus logos mūsu spēkratiem, kurus bijām spiesti novietot veikala Top! autostāvvietā, kur noteikts ierobežojums pusstundas ilgumā.
Kad nu rudenī visas caurules veiksmīgi bija ieguldītas zemzemē un pa virsu uzklāta svaiga asfalta kārta, būvnieki no smiltīm un pārējās drazas atbrīvoja arī stāvlaukumu, kuru piesardzīgi sāka izmantot autovadītāji.