Šoreiz reāls stāstiņš iz dzīves par vidzemniekiem. Patiesībā varētu vietas piesaisti minēt vēl precīzāk — par valmieriešiem, kuri brauc ar auto.
Piektdienas vakarpusē pirms sešiem zvana labs draugs no Dobeles — vai es nebraucot patlaban no Rīgas uz Valmieru? Izdzirdējis, ka tobrīd esmu vietsēdis viņa pieminētajā vietā, zemgalietis nosūrojas, ka viņi, vesels autobuss, esot iekūlušies ķezā. Saposušies uz pirmizrādi Valmieras teātrī, kur piektdienas vakarā Māras Ķimeles iestudētā Eiridīke, bet Rīgā īrētais buss — jo lielākoties autobusā galvaspilsētas Franču liceja pedagogu sievišķīgais sastāvs — pēkšņi apklusis un apstājies gabaliņu aiz Braslas tilta Valmieras virzienā. Problēma pamatīga, jo līdz izrādes sākumam vairs tikai liela pusstunda, no Rīgas izsauktais alternatīvais pārvadātājs tāpat nepagūs laikā līdz Valmierai dāmas un dažus kungus aizvizināt.
Vidzemnieki ir izpalīdzīgi
Burtu izmērs