Drosme ir spēja sastapties un tikt galā ar bīstamām, sarežģītām situācijām. «Drosme nozīmē būt gatavam ļaut sevi nogalināt, nekā noliegt Kristu vai ļaut grēkam grēkot,» sacījis kāds 20. gadsimta Romas katoļu teologs. Kristiešiem tā nav galējā traģēdija, jo viņi skatās uz «mājokli, kas nav rokām taisīts, bet mūžīgs debesīs». Martīrijs vienmēr ir augstākais pārbaudījums ticības drosmei. Tā mācītājs Ansis Bīlenšteins (1863 — 1919) saviem nogalinātājiem varēja sacīt: «Ar manām miesām variet darīt kā gribat, bet mana dvēsele tūlīt būs paradīzē.» Savukārt Valmiermuižā dzimušais mācītājs Konstantīns Ūders (1870 — 1919), kurš tika nogalināts Vecgulbenē, saviem šāvējiem, kad tie ar pirmo reizi šaujot netrāpīja, sacīja: «Mērķējiet pareizi, eņģeļi gaida uz mani.»
Vienu drosmīgu cilvēku Latvijai!
Burtu izmērs