Te nu ir vietā jautājums – vai bērniem līdzi aug arī viņu vecāki, skolotāji? Varbūt kāds no pieaugušajiem domā, ka augt, ja mēs par pieaugšanu runājam filozofiskā nozīmē, viņam nav aktuāli, tomēr vecāki tieši vai netieši ar bērniem filozofē par nākotnes izaugsmes iespējām, par dzīves kvalitāti un sapņiem, kas sola ja ne laimi, tad turību.
Taču mūsdienās bērni ir citādi. Līdzšinējais mācību saturs vairs neatbilst darba vides prasībām un nespēj definēt to, kas vajadzīgs darba devējiem. Dažkārt vaicāju, vai darba devēji paši arī zina, ko sagaida no jauniešiem. Nereti darba devēju vēlmes aprobežojas ar vispārinājumiem un vēlamajām rakstura iezīmēm jauniešos, piemēram, tādām kā atbildīgs, kompetents, sociāli aktīvs, komunikabls, strādā pa diviem, turklāt prot visu uzreiz un jau no pirmā kursa, toties izpaliek viņu, proti, pašu darba devēju, loma un ieguldījums jauniešu izaugsmē.