Kad zaļo koridoru ieviesa, to pasniedza kā ekstra iespēju, kā labi paveiktu darbu laikā, kad veselības aprūpes sistēma ir pagalam kliba saturā un finansēs. Jau tad ģimenes ārsti teica, ka ir radīta sistēma, kas gadiem bijusi akūti nepieciešama, bet norādīja arī uz tās trūkumiem, piemēram, ne visu onkoloģisko saslimšanu veidi iekļauti koridorā.
Sistēmas pilnveidošana ir būtiska, bet nupat sistēmas atdeve no jauna vērtēta procentos un atzīts, ka tā prasa lielus finanšu resursus, bet ģimenes ārsti tikai desmit gadījumos no 100 trāpot mērķī. Sanāk, ka zaļā koridora mērķis ir teju par katru cenu apstiprināt vēža diagnozi, nevis palikt pie tā, ka saslimšana konstatēta laikus un ļaundabīgas izmaiņas pacienta organismā vēl nav notikušas.