Nesen runāju ar kādu cilvēku, kuram ekonomikas, finanšu un banku politikas jautājumi nebija sveši. Viņš teica: vajag iedzīvotājiem daudzas lietas izskaidrot godīgi, piemēram, kāpēc skolotājiem nepaaugstina algas. Viņaprāt, godīgā atbilde: ministrijas nespēj saskatīt, kur gūt miljonus, lai algas pieliktu, lai līdzekļi kristu atpakaļ budžetā. Neviens negribētu kasīties ne ar izglītības, ne veselības nozares darbiniekiem, bet neizdodas atrast šo robu.
Jēzus saka: «Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.» /Jāņa ev.8:12/
Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. Lk.2, 10-11
Valmieras katoļu draudze ir aizvadījusi pirmo gadu jaunuzceltajā un iesvētītajā baznīcā. Esam ļoti pateicīgi Dievam un ikvienam, kurš ar savu darbu, ziedojumu un lūgšanām palīdzēja tā tapšanā. Dievnams ir gaišs, plašs un silts. Katru svētdienu kuplā skaitā pulcējamies uz Sv. Mises svinēšanu. Prieks par ikvienu, kuram tā kalpo kā atbalsta punkts garīgās dzīves izaugsmē. Debesu Tēvs ir bagāts spēkā, žēlastībā un mierā.
Mūsdienās skolu videi par sliktu nāk tas, ka nemitīgi notiek skolu reformas, izglītības reformas. Kad tās beigsies? Kad pedagogs varēs patstāvīgi, mierīgi, stabili strādāt? Kad viņš būs pārliecināts, ka viņa darbs ir novērtēts un ka viņa darbs ir vajadzīgs?
Laiks, ko vēlamies par gadā mierīgāko, mums kļūst par trauksmaināko. Šajās dienās cilvēki vistiešāk ierauga, cik grūti ir būt labam: bērnam, vecākam, darbiniekam, kolēģim, kaimiņam, radiniekam vienlaikus. Mums gribas kliegt: es neesmu eņģelis!
Ar publikāciju 18. decembrī «Latvijas Vēstnesī» Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis nākamā gada budžeta likumu. Vismaz pagaidām neko valsts cerētajos ienākumos un paredzētajos izdevumos, par kuriem 30. novembra sēdē nobalsoja 61 deputāts (pret — 34), tātad negrib mainīt arī prezidents, un likums stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī.
Juka Rislaki savā rakstā «Vai tiešām visa radošā inteliģence domā tā?» (Latvijas Avīze 14.12.2015.) pauž tik lielu sarūgtinājumu un neizpratni par vairāku latviešu radošās inteliģences pārstāvju atbalstu Alvja Hermaņa viedoklim par bēgļiem Vācijā, ka «radošās inteliģences aprindas» pat ielicis pēdiņās, neslēpj sašutumu par to izteikumiem un pārmet tiem kategoriskumu, aizspriedumainību, skepsi, cinismu un antihumānismu, un izmisis jautā: vai «LA» neatrada nevienu, kas domā citādi?
Vispārzināms ir tas, ka pie mums jūsmošana par Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu mēdz būt krietni neapvaldītāka nekā ziemeļu kaimiņu vidū. Taču, kopš kļuvis zināms par viņa nodomu precēt latvju zelteni, apsēstība sāk iziet no jebkādas gaumes rāmjiem — esam gluži vai sacerējušies uz karaliskām kāzām.
Meži tiek uzskatīti par planētas plaušām, bet pilsētu plaušas ir parki un dārzi. Tālajā Japānā un ne tik tālajā Rietumeiropā to jau sen sapratuši un, lai kādam no turienes parku kokiem piespriestu augstāko soda mēru — nozāģēšanu, pārbaudes un ekspertīzes tiek veiktas daudz pamatīgākas, nekā Latvijā uzticot kādai personai ministrijas vai pat visas valsts, nemaz nerunājot par vietējo dienestu, vadīšanu.
Otrdienas vakars maķenīt satricināja Latvijas politiskā šaha galdiņu. Izrādās, var salīmēt arī krietni vien ieplīsušo Vienotības krūzīti! Pareizāk būtu — ar kādu mistisku Moment līmi atkal pieķert klāt no Saeimas frakcijas prom slīdošo t.s. liberālo sešnieku. Stabilizējošais faktors, protams, meklējams ne jau vienotos ideju plauktos, bet gan naudas krānos, pār kuriem, visticamāk, vienas ministrijas vadības krēsla izskatā, piesolīta pārraudzība vienai no divām Vienotības īstenajām liberālēm...
Nesen uz ielas redzēju vīrieti gados nesam palielu režģotu būri — papagailim, kanārijputniņiem vai kādai citai dzīvībiņai. Domājams, ka jaunais mājoklis ir Ziemassvētku dāvana kādā mājā vai dzīvoklī ļoti vajadzīgam iemītniekam, kurš, iespējams, ir vissirsnīgākais laba rīta vēlētājs un draudzīgākais mājās sagaidītājs pievakarē.
Klāt apsveikumu, dāvanu došanas un ņemšanas laiks, kad izskan daudz vairāk labu vārdu nekā ikdienā. Firmās, iestādēs, uzņēmumos, lielākos un mazākos kantoros pamazām sāk krāties košās apsveikumu kartītes, ko cits citam jau gadiem sūta sadarbības partneri, kaimiņi, kā arī konkurenti.
Savdabīgas ironijas dēļ viens no būtiskākajiem jautājumiem, kuru nāksies risināt nākamajai valdībai, lai kas arī atrastos tās priekšgalā, un no kura lielā mērā būs atkarīgs kā politisko spēku sadalījums valstī tālākā nākotnē, tā, īpaši nepārspīlējot, arī visas Latvijas valsts pastāvēšana, — bēgļu jautājums, paradoksālā kārtā sarunu par jaunās valdības veidošanu laikā tikpat kā netiek aizskarts. Arī bez bēgļiem pietiek nepatīkamu lietu — kamdēļ vēl vairāk sarežģīt situāciju?
Mīļo tautieti! Pārstāj vainot politiķus, valdību un Saeimu, ka mūsu dzimtenē dzīve nav tik laba, kā vēlies. Neviens Tavā vietā dzīvi šajā valstī neuzlabos. Valsts nākotne ir tikai Tavās rokās. Ja pats nemainīsies savā domāšanā un darbos, visticamāk, mēs, šīs valsts iedzīvotāji, tā arī dzīvosim. Skumji, depresīvi un skaudīgi...
Kā zināms, pirmie 10 patvēruma meklētāji no Grieķijas Latvijā ieradīsies nākamā gada janvārī. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi Itālijai un Grieķijai paziņojusi par gatavību sākt patvēruma meklētāju uzņemšanu. Nosūtīti arī patvēruma meklētāju uzņemšanas kritēriji ar norādi, ka Latvija vēlas uzņemt ģimenes ar bērniem un ka būtiskas ir svešvalodu prasmes, iegūta pamatizglītība vai profesionālā izglītība, vēlama darba pieredze vai prasmes, derīgi ceļošanas dokumenti, savukārt nākamnedēļ uz Grieķiju darba vizītē dosies divi sakaru virsnieki jeb koordinatori.
Tuvojas Ziemassvētki un gadu mija, kad parasti ar vērtējošu atpakaļskatu paraugāmies gada laikā padarītajā un ar cerībām iezīmējam rītdienas vīziju. Manuprāt, Latvijas piena lopkopjiem cerība pašlaik ir ļoti vajadzīga, jo kopumā piena tirgū pašlaik nekas dižs neizskatās.
Saeimas abiem pastarīšiem iestājies īss cerību un saldu sapņu brīdis — «Vienotība» sakās esam gatava iesaistīt jaunajā koalīcijā (un dot pa kādam ministru portfelim) gan Latvijas Reģionu apvienību, gan partiju «No sirds Latvijai». Patlaban iespējamai premjerei Solvitai Āboltiņai vairs nav iebildumu pat pret Ingunu Sudrabu, kuru viņa un citi vienotībnieki pērn cītīgi dēvēja par Trojas zirgu un «Saskaņas» sabiedroto.
Tā par ļaudīm, kuri ik gadu tiek nominēti un saņem «Latvijas lepnuma» balvu, saka «Zvannieku» māju saimniece SANDRA DZENĪTE-CĀLĪTE.
Pirmais jautājums, ko par atkāpšanos no valdības vadītājas amata paziņojušajai Laimdotai Straujumai vaicājis viens no partijas «Vienotība» līderiem Kārlis Šadurskis, bijis — kādēļ viņa tik negaidīti viņam sabojājusi Adventa noskaņu un Ziemassvētku gaidīšanas prieku. Tas nu droši vien sabojāts būs arī citiem politiķiem, kas jau bija saplānojuši ar popularitātes celšanas dāvanu maisiem būt par Ziemassvētku vecīšiem pie savu vēlētāju eglītēm.