Aizvadītajā vasarā, braukājot ar bērniem pa Latviju, vēru maza veikaliņa durvis Liepnā. Ko zinu par Liepnu, nu, gluži vai neko, bet veikaliņš ir, un bērniem kā ierasts vajag saldējumu. Mēs pērkam saldējumu, un kādi trīs tumšas ādaskrāsas vīri treniņbiksēs un gumijas iešļūcenēs līkņājas ap limonādēm un, liekas, meklē kartupeļus. Veikalā bijām mēs abas ar draudzeni, kura dzīvo Nīderlandē, un iznākot viņa saka: «Ja es viņus nobildētu un kādam teiktu, ka mēs esam Latvijas mazpilsētā, nevis mūsu Utrehtā, kurš man ticētu?» Pēc tam bērni ēd saldējumu, mēs piemetamies svaigā gaisā daudzdzīvokļu mājas pagalma teritorijā uz soliņa un liekam kopā puzli. Tikmēr veikalā sastaptie vīri satiek vēl divus gana sev līdzīgus, runā savā valodā un mērķtiecīgi kaut kur dodas. To puzli gribas vēl labāk saprast.
Spļauj bļodā, no kuras ēd
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» – digitāli vai drukātā formātā
E-avīze no 8,00 €/mēn. – lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. – pastkastē trīs reizes nedēļā.