Kā nonāci BMX?
Tētis mani aizveda uz pirmo treniņu, kad man bija apmēram seši gadi. Kādu laiku trenējos, bet intereses pamainījās, un sāku nodarboties ar citiem sporta veidiem. Man patiesībā BMX ir bijušas vairākas pauzītes. Bija traumas, bet malā vienmēr ir bijis grūti nosēdēt, jo visa ģimene brauc ar riteņiem, tikai ne māsa. Tad bija viena pauze traumas dēļ, un vairāk pievērsos ielu vingrošanai. Katrs jau atceras citādi, bet man atmiņā palicis, ka BMX man vairs nelikās tik aizraujošs, nebija vairs tādu panākumu, savukārt tētis vairāk teiktu, ka grūtāk bija izsisties tieši finanšu dēļ.
BMX ir sporta veids, kas prasa lielus ieguldījumus?
Kamēr esi maziņš, tu audz, tev vajag jaunus riteņus. Varbūt tagad ir nedaudz vieglāk gan braucējiem, gan arī treneriem, jo atbalsta sporta skola. Tāpat vari tikt izlasē, ja cītīgi trenējies. Ir kļuvis nedaudz vieglāk pēc Māra (Štromberga) sasniegumiem. Tikai pašlaik BMX kā sporta veidam popularitāte profesionāļu līmenī ir kritusies.
Tas ir Latvijā vai sporta veidā kopumā?
Gan Latvijā, gan riteņbraukšanā ir neliela krīze, jo nepērk riteņus tik daudz. Tas viss ir saistīts, jo BMX ir tikai maza daļiņa no tā. Šosejas riteņbraukšanā ir kritums, līdz ar to tie, kas to izjūt vairāk, ir tie «mazie» sporta veidi, kas nav tik lielām masām.
Tavs tētis arī brauc ar BMX, ka izvēlējās tevi iesaistīt šajā sporta veidā?
Viņš ir aktīvs un vēl joprojām savos 53 gados brauc ar riteni, bet viss sākās ar mani. BMX ir diezgan lipīgs sporta veids (smejas), parasti malā ir grūti nosēdēt. Bieži vien ir tā, ka aizved vienu bērnu no ģimenes, tad bieži vien brālis vai māsa, vai tētis arī piedalās, mammas gan retāk. Arī manai mammai diezko nepatika un vēl joprojām nepatīk, jo tas ir kontakta sporta veids. Viegli var iegūt traumas, bet tikpat labi var uz ielas paslīdēt vai ķieģelis uzkrist uz galvas.
ROBERTS TREIMANIS uzsver, ka pirms starta jāsaglabā miers un nevar daudz domāt, jo tas bieži noved pie kļūdām un nepareiziem lēmumiem. Ir jāpaļaujas uz instinktiem! Foto no personiskā arhīva