Kas pamudināja izvēlēties darbu skolā?
Vecāku radītais priekšstats mudināja doties šajā virzienā. Mamma visu savu mūžu strādāja skolā, līdz ar to arī manas dzīves neatņemama sastāvdaļa bija skola – viņas darba vērošana un palīdzēšana citiem bērniem, jo, kā zināms, bērns bērnam arī var palīdzēt. Protams, ne mamma, nedz arī tētis šo ceļu speciāli ne rādīja, ne veda, ne mudināja izvēlēties, bet, saprotot to, ka visa šī mana ikdiena paiet skolotāju ģimenē, man vienkārši nebija cits ceļš redzams. Tā skolā strādāju jau piecus gadus.
Noteikti ne studējot, ne arī strādājot nekad nelikās, ka pienāks tāds brīdis, kad viss notiks attālināti un pavisam citādāk nekā līdz šim. Šim nevarēja sagatavoties. Kā skolā iet šobrīd?
Protams, mācoties augstskolā un arī strādājot pirmos gadus skolā, vispār ne mirkli nebija tādas domas, ka būs šāda situācija, ka mēs, skolotāji, strādāsim attālināti, bet, tā kā es esmu cilvēks, kas spēj pielāgoties jaunām situācijām, mācību process turpinās. Lai arī sākumā tas bija ļoti grūti, kolektīvā nepārstājam meklēt risinājumus, kā palīdzēt bērniem, lai mācību process noritētu kvalitatīvi arī šādā veidā, līdz ar to darba plānošanai tiek veltīts ilgs laiks. Esmu sapratusi, ka nekas nav neiespējams, ka ir vajadzīga apņemšanās un vēlme rast risinājumu.
KOKLE DEVUSIES ZIEMAS MIEGĀ, jo skolotāja Agija Kārkliņa «ar visām četrām» ir iekšā attālinātajās mācībās. Foto no personiskā arhīva