Ēvele, kur Ieva strādā par bibliotekāri, ir viena no vietām mūsu novadā, kur internets savu labumu dod ārkārtīgi taupīgi. To atceros un pacietīgi gaidu, līdz kamēr beidzot atskan Ievas optimistiskā balss.
Ieva ir no trīsdesmitgadnieku paaudzes, tātad no tās, kuras pienesums sabiedrībai šobrīd ir jaunības mērķtiecība un gandrīz neierobežotas fiziskās darbspējas, kad cilvēks paspēj absolūti visu – gan audzināt bērnus un iekārtot savu personīgo dzīvi, gan strādāt maizes darbu, gan arī ir elastīgs jaunu ideju īstenošanā. Viņi ir tie, kuru rokās drīz tiks atdoti dzīves groži vietējās, novada vai pat valsts vadīšanā.
Uz vidusskolas absolventiem vienmēr skatāmies ar sentimentālām ilgām, zinot, ka daudzus no viņiem dzīve aizsauks tālu prom no mājām, un nezinām, kurš būs tas, kurš atgriezīsies dzimtajā novadā. Ieva atgriezās, kopā ar vietējo puisi nodibināja ģimeni, iekopj laukos māju, un viņiem ir viss, kas nepieciešams laimīgai dzīvei.
IEVA ĶĪKULE.