Ir janvāra vidus, bet gripa vēl neplosās. Tas nav ierasti, vai ne?
Saslimšanas gadījumi ar gripas vīrusu ir, un tie ir arī laboratoriski apstiprināti, taču nekāds epidēmiskais slieksnis nav sasniegts, un, ņemot vērā, cik silta ir ziema, iespējams, ka arī šogad no šīs epidēmijas izbēgsim.
Gripas vīrusam patīk aukstums?
Jā, patīk auksts laiks, bet pārējiem vīrusiem, kas izraisa augšējo elpceļu saslimšanu, patīk tieši tāds, kāds visu laiku aiz loga: mitrs, mīksts, samērā silts. Tas ir laiks, kad deguna un kakla vīrusiem cītīgi vairoties. Taču par gripu droši var teikt, un tas ir zinātniskos pētījumos pierādīts, ka gripas vīruss klīst apkārt zemeslodei atbilstoši sezonai. Kad mums vasara, silts, tad gripas vīruss dzīvo dienvidu puslodē. Protams, tad tur vairāk arī citu vīrusu attīstās, jo tad pie viņiem ir šī nosacītā ziema.
Vīrusi uzbrūk tad, kad cilvēka organisms novājināts, kad tas iztur aukstumu, pacieš tumsu.
Vīruss ir dzīva būtne, kurai, lai eksistētu, ir vajadzīga saimniekšūna — cilvēks. Un vīrusam patīk izrādīt savu spēku un varēšanu kā ikvienai dzīvības formai. Kāpēc tas pats gripas vīruss modificējas, veidojas jauni tā tipi, mainās burti un cipari? Tāpēc, ka cilvēka organisma šūnas ir spējīgas ražot antivielas un jau atpazīto vīrusu iznīcināt. Arī vīruss attīstās tā, lai izdzīvotu. Visas dzīvas būtnes grib dzīvot.
Par masalām runājot, bija pārliecība, ka ar šo akūto infekcijas slimību vairs Latvijā nesaslimst, bet gada nogalē konstatēti vairāki saslimšanas gadījumi.
2013. gadā Latvija tika iekļauta to valstu vidū, kas ir brīva no masalām. Visi cilvēki, kas bija dzimuši pēc 1968. gada, tika vakcinēti, kas pēc 1987. gada — arī revakcinēti, tas nozīmē vēl spēcīgāku imunitāti, bet tiem, kas dzimuši pirmskara un pēckara gados, imunitāte noteikti izveidojusies pašiem, jo lielākā daļa cilvēku šo infekcijas slimību pārslimoja. Zinu gan, ka pašlaik starp saslimušajiem ir tikai pieaugušie, un kolēģi, speciālisti lēš, ka tā šoreiz ir Latvijā ievesta slimība. Eiropa pārcieš migrācijas vilni, migranti ir no Āfrikas, Āzijas valstīm, kur vakcinācija ir ne tik pilnvērtīga, citviet tās nav. Mēs taču maz par viņu iespējām zinām. Pozitīvā ziņa ir tā, ka ar masalām saslimušo skaits nepieaug, jo saslimušie laikus tika izolēti.
REFORMAS veselības aprūpes sistēmā ir nepieciešamas, bet ar izaicinājumiem ir jātiek galā tiem, kas par tiem ir atbildīgi, tā Anna Mironovska. Jāņa Līgata foto