Sāk ar veikaliņu Valmierā
Ingus pēc Valmieras Valsts ģimnāzijas absolvēšanas 19 gados nodibināja savu pirmo uzņēmumu. «Man bija apģērbu firma. Es izkritu no augstskolas, un man bija jādomā, ko darīt. Es tirgoju batikotas drēbes. Man bija arī neliels veikals Valmierā, bet tajā laikā nebija pietiekamas pieredzes. Gadu padarbojos, bet sapratu, ka tas vēl nav priekš manis. Tad es sāku vadīt velo veikalu Rīgā, bet pēc tam aizlidoju uz Norvēģiju,» skaidro aktīvais jaunietis.
Darba meklējumi Norvēģijā
«Agrāk es profesionāli nodarbojos ar BMX un reiz pa ceļam uz Rīgu, dodoties uz sacensībām Viļņā, autobusā satiku vienu puisi, kas dzīvoja Norvēģijā. Es viņu nebiju redzējis kādus piecus gadus,» stāsta Ingus. Satikšanās puisi pamudinājusi doties uz pāris nedēļām ciemos un mēģināt atrast darbu. Sākums gan nav bijis rožains. Ingus mēnesi dzīvojis pie drauga, tomēr nav aizgājis ne uz vienu darba interviju dažādu iemeslu dēļ. «Dzīvoju bez darba, biju diezgan lielā depresijā, jo nebija vairs naudas. Es zināju par vietu ar haskijiem, bet viņi neatbildēja uz e-pastiem. Ja nav naudas autobusam, tad, nodomāju, iešu kājām uz turieni,» tā Ingus.
Vieta atradās ārpus pilsētas, un jaunietis ceļā pavadīja aptuveni sešas stundas. Uzdrošināšanās vainagojās ar panākumiem. Pirmais cilvēks, ko jaunietis sastapa, bija uzņēmuma īpašniece, kas bija pārsteigta par Ingus neatlaidību aukstajā laikā mērot šo ceļa posmu. Ilgi nevilcinoties, viņa piekrita darba intervijai. Tā viņš uzsāka strādāt par ziemeļblāzmu gidu, vadājot apmeklētājus suņu pajūgā par arktisko Norvēģiju 305 kilometrus aiz Polārā loka un trenējot haskiju suņus garu distanču kamaniņu sacensībām. Trīs gadu laikā Ingus nobrauca 15 tūkstošus kilometru ar kamanām pa kalniem. Tur arī jaunietis sāka aizrauties un spēlēt kendamu. Iestājoties pavasarim, kad ir sezonas pārtraukums, Ingus atgriezās Latvijā.
ARKTISKAJĀ NORVĒĢIJĀ jaunietis pavadīja trīs gadus. Viņš strādāja par ziemeļblāzmu gidu un uzsāka spēlēt kendamu. Foto no personiskā arhīva