Māksliniece stāsta:
— Ziemassvētki man patiesībā sākās jau maijā, kad sametināju un sakrāsoju pirmos dekorus, bet, sākoties jaunajai sezonai teātrī, septembrī un oktobrī vilku un locīju vadus. Laiks skrien ātri. Novembrī sākās valsts svētki, un turpat jau Ziemassvētki. Teātri pieminu tāpēc, ka visas manas idejas īstenotas tieši teātra telpās, kur ir viss, kas man kā māksliniecei vajadzīgs. Paldies vadībai, ka atļauj izmantot gan darbnīcu, gan metinātavu un galdniecību. Un man te ir ļoti daudz palīgu.
Kad man rodas kārtējā ideja, uzskicēju to uz papīra un nododu metinātājam Nikam Skrastiņam (mēs te esam trīs Skrastiņi, bet ne radinieki). Kad viņš padara savu darbu, es nokrāsoju, un sanāk gatavs dekors. Paldies arī galdniekam Uģim Liepiņam. Tie arī ir mani galvenie palīgi. To apjomu, kas pašlaik pilsētā ir, viens pats cilvēks nekādā gadījumā nevar paveikt. Kad par to stāstu, neviens lāgā netic, bet nekas no rotājumiem netiek pirkts, viss pašu rokām darināts. Virteņu vien kilometriem. Centrālajā eglē vien pāri tūkstotim metru, katrā kokā vismaz 200 metri, bet Rātes ozolā pat 400 metri. Varbūt neizskatās, ka tik daudz, bet kopā kādi pieci kilometri sanāks. Un tās virtenes pa kokiem sakarināt arī nav nekāda joka lieta, īpaši no ozola un liepu zariem. Tas nu jau tradicionāli ir Dagņa Jemša darbs, izmantojot «Valmieras Namsaimnieka» pacēlāju. Katrs to nemaz nevar izdarīt.
Šogad pilsētas centrā īpaši skaista egle!
Jā, tai jaunas rotas. Gatavojoties Latvijas simtgadei, arī egle ir sarkanbaltā krāsā. Pavisam tajā sakārti 1200 metri LED virteņu, 50 bumbas, 300 spuldzītes, 50 metri LED kabeļa, un kā ik gadu galveno egli svētku kleitā ietērpa Kultūras centra gaismotājs Rihards Želneronoks. Pirmoreiz skaista, augoša egle izrotāta netālu no dzelzceļa stacijas laukuma. Gan tai, gan eglei pie Vidzemes Augstskolas Pārgaujā un pilsētas centrā pie siltumtīklu ēkas labi noderēja centra egles iepriekšējā gada rotas — sanāca visām trim.