Bērnu dēļ
Labradoru Brutāni izvēlējušies, konsultējoties Valmieras Kennelklubā, kur ieteica gan šo pret bērniem ļoti draudzīgo šķirni, gan audzētājus. Pareiza izvēle īpaši svarīga bijusi meitiņas dēļ — agrā bērnībā viņa nezin kāpēc no suņiem un pat kaķiem paniski baidījusies.
«Tieši tobrīd audzētāju labradora kucītei bija jauns metiens, seši vai septiņi kucēni. Noskatījām šiverīgāko, enerģiskāko, kas pārējos trenkāja. Sunīša dzimumam vispār nepievērsām uzmanību, un izrādījās, ka tā ir meitene.
Nav šaubu, ka mūsu izvēle attaisnojusies. Bērniem, kuri tolaik bija īstajā, rotaļīgajā vecumā, suns sagādāja un arī tagad sagādā lielu prieku. Viņi ar Džīnu tā sarada, ka pat sāka strīdēties un dalīt, kurš kurā dienā ar suni dzīvosies, kuram pienāksies viņu ņemt pie sevis gultā. Nācās mājās vest otru sunīti. Tā par jauno četrkājaino draudziņu kļuva skaistulītis Kevins,» stāsta ģimenes galva.
Atšķirīga pieredze
Saimnieka pirmajā ģimenē bijis kaukāzietis, jo, tā kā Mazbrenguļos tika izveidota arī neliela ražotnīte, vajadzējis sargu: «Kaukāzietis ir ļoti sarežģīts suns. Sapratu, ka pār šo šķirni cilvēkam ir jādabū pārsvars, pretējā gadījumā viņš saimniekam pat var uzbrukt. Gājām skolā, mācījāmies paklausību. Saprazdams, ka īsti pārsvaru nevarēs dabūt, kaukāzietis uz mani grieza zobus. Tāda bija mana pirmā suņu pieredze. Tagad situācija ir pilnīgi pretēja — Džīna ir tik labsirdīga!