Gadam sākoties, slimnīcu vadītāji uz galvaspilsētu, lai runātu par to, kāds katrai no ārstniecības iestādēm būs līguma piedāvājums no valsts puses, dodas biežāk nekā uz pārtikas preču veikalu, lai ģimenei sarūpētu vakariņas. Līdz 23. janvāra pēcpusdienai nozarei bija arī izslīdējis galvgalis. Veselības ministres darbu turpināja Anda Čakša, bet plānus un ieceres komentēja vēl divi trīs jaunievēlētie Saeimas deputāti, kas vienā vai citā topošajā valdībā pretendēja uz šo atbildīgo amatu. Kopš nedēļas vidus zināms, ka veselības ministres darbu strādās Ilze Viņķele. Politiskās peripetijas kavējušas lēmumu pieņemšanu, traucējušas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem plānot darāmo ikdienā. Joprojām nav zināms, vai solītais arī makā kritīs.
Pietrūkst skaidrības lēmumos
«Mediķi un slimnīcu vadītāji gaida, kas tad būs ar solīto algu pielikumu. Miljonus Saeima apstiprināja, bet tagad pats svarīgākais ir – kā tie tiks sadalīti slimnīcām? Galvenā sarunu tēma joprojām ir līguma piedāvājums no valsts puses, kāds tas būs slimnīcām. Būtu labi, ja decembrī par nākamā gada iespējām mēs zinātu vairāk. Labi, ka Saeima decembrī nobalsoja, ka nozarē var strādāt papildu virsstundas. Ja nebūtu šī balsojuma, trūktu tiesiskā ietvara, ka tās ir atļautas. (Grozījumi Ārstniecības likumā paredz maksimāli pieļaujamo virsstundu skaitu ārstniecības personām – vidēji 16 stundas nedēļā jeb 64 stundas mēnesī. Līdz ar minētajiem grozījumiem Ārstniecības likumā noteikts maksimālais virsstundu skaits, iekļaujot Darba likumā jau noteiktās virsstundas, kā arī to, ka ar minētajiem grozījumiem tiek atcelts normālais pagarinātais darba laiks – red., izmantojot Veselības ministrijas informāciju.) Diskusijas turpināsies, jo tas būs milzīgs izaicinājums, kur rast līdzekļus personāla virsstundu apmaksai. Starp citu, joprojām ir svarīgs redzējums, ka jāpalielina bāzes atalgojums, nevis jāplāno virsstundas. No virsstundām cilvēki arī piekūst, un tām ir atsevišķa uzskaites kārtība. Lielākais izaicinājums būs tikt galā ar darba samaksas jautājumu, lai biežāk neiedzīvojamies situācijās, kad valsts apmaksā pakalpojumu, bet nav, kas to sniedz, jo piedzīvojam darbinieku trūkumu atsevišķās specialitātēs,» pārdomās dalījās Uģis Muskovs.
AR PIEEJAMAJIEM RESURSIEM ir jāspēj konkurēt, un tas nebūt nav viegli, – tā Vidzemes slimnīcas vadītājs Uģis Muskovs. Jāņa Līgata foto