Autoskolas konkurē, to ir daudz. Autoskola, kurā mācās nedzirdīgi, vājdzirdīgi cilvēki – ne par tādu zinām, ne būtu aizdomājušies.
Esmu pētījusi, ka šai mērķgrupai autoskolas nav pat turīgās Eiropas valstīs, nav kaimiņos Lietuvā, Igaunijā . «Mobilizing» ir pirmā autoskola nedzirdīgajiem Latvijā. Šī gan nav vienīgā iespēja, jo cilvēki ar dzirdes traucējumiem var mācīties ikvienā autoskolā, bet tad pašiem jāpiesaista surdotulks. Arī Jūrmalā, Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, piedāvā dažādas mācības un atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, taču īpaši organizēta autoskola nedzirdīgiem cilvēkiem, es atļaušos teikt, ka otras vismaz man zināmas nav.
Jūs atradāt brīvu nišu?
Šī ideja pie manis atnāca nejaušim un uzskatu, ka Dievs man to iedeva.
Vai pastāstīsiet?
Strādāju par praktiskās braukšanas instruktori pavisam parastā autoskolā, un pie manis atnāca mācīties vājdzirdīga sieviete. Viņa ļoti vēlējās iegūt autovadītāja apliecību, un mums izveidojās ļoti laba sadarbība. Es mācīju braukšanu, viņa man zīmju valodu. Vēlāk jau Rīgā autoskolas zināja, ka atbalstu cilvēkus ar dzirdes traucējumiem, ka viņi pie manis labi iemācās, nokārto eksāmenus, un tā viss turpinājās kopš 2006. gada. Bet manī krājās interese par iespējām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, viņu vēlmi pēc pakalpojumiem. Loloju sevī ideju par šo autoskolu. Pirms diviem gadiem skolu nodibināju.
DAUDZI IR IZBRĪNĪTI, ja stāstu par autoskolu nedzirdīgajiem. Mūsu mašīnas ir marķētas, uz mācību transporta ir gaismas reklāma «Nedzirdīgo autoskola», ziniet, bijušas reizes, kad ar pirkstu baksta, – tā autoskolas nedzirdīgajiem cilvēkiem «Mobilizing» direktore Santa Beitāne. Foto no personiskā arhīva