Kā nonāci arhitektūras vasaras skolā?
Skolas direktore pajautāja, vai mēs nevēlamies piedalīties šajā vasaras skolā. Tā kā es mācos interjera dizainu, un viņa pateica, ka būs arhitektūras skola, sākotnēji man bija mazlietiņ šaubas, bet es sapratu, ka tā būs laba pieredze. Bija mana kursa biedrene un viena meitene no 3. kursa. Tad gaidījām tos datumus, beigās jau nevarējām sagaidīt.
Nebija grūti saprasties, ja dalībnieki bija no tik dažādām valstīm?
Bija mazliet mulsinoši, jo visiem bija jāsarunājas angļu valodā, lai gan angļu valodu pārzinu ļoti labi. Manā grupā bija viens puisis no Meksikas. Es viņam gribēju pateikt, ka būs jāiet skrūvēt skrūves ar urbi, bet viņš angliski nesaprata, kas ir „urbis”. Man bija tāds: «Aaa! Kā lai es paskaidroju, ka tas ir instruments?» Bet beigās bija tā, ka ar žestiem mēs labāk sapratāmies nekā runājot. Brīvajā brīdī vienkārši runājām par to, no kurienes viņi ir, kas tur ir citādāks nekā mums. Ir patīkami apmainīties ar kaut kādām zināšanām.
Viņi bija arhitektūras studenti, ar daudz augstāku pieredzi tajā jomā, un tad mēs — tāds otrais kursiņš interjera dizainā. Sajutāmies bišķīt maziņas, bet visi pieņēma, kopā gājām un cīnījāmies, jo principā nekad tādas lietas nebija darītas. Manai grupai bija uzdevums no sākuma izgatavot maketa pamatu, kurā ir attēlota festivāla vieta, ierēķinot arī nogāzi. Man atnesa lielo karti, un bija jāsavelk līnijas. Es pilnībā ne visu nesapratu un skatījos vairāk, ko viņi dara, bet palīdzēt nāca arī pasniedzēji. Viņi bija ļoti saprotoši un jauki.
ELĪNA ŽURAVĻEVA, izmantojot Mākslas vidusskolas iespēju, pieņēma izaicinājumu un piedalījās Valmieras teātra festivāla centra būvēšanā laukumā pie Hanzas sienas. Foto no privātā arhīva