Es biju tik pateicīga iepazīt šos dzīvesstāstus un tagad cenšos dalīties ar jums,» tā savā sociālo tīklu vietnē maija beigās rakstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja AGITA ZARIŅA-STŪRE. Deputāte, kura sirdī ir valmieriete, bija devusies privātā braucienā uz Brazīliju, lai apmeklētu starptautisku izglītības konferenci, bet primāri tomēr, lai satiktu tautiešus – tos, kas dažus gadus, un tos, kas četrās paaudzēs dzīvo, strādā Brazīlijā, bet sevī audzējuši, briedinājuši un nepazaudējuši Latvijas stāstu.
Mēs varam par diasporas jautājumiem runāt racionāli un emocionāli. Lasot jūsu atziņas par Brazīlijas latviešiem, es teikšu, ka emocionālu sajūtu bijis vairāk.
Diaspora ir tāds spēks un jauda, ka mums, Latvijas latviešiem, tikai mācīties. Varbūt attālums un ilgas iedod to stiprumu, varbūt latvietis pēc būtības ir sīksts? Jo kā gan citādi no Latvijas tālajā Brazīlijā izdzīvotu latvietības gars.
MĪLESTĪBA uz Latviju te mūžīga, pāri laikam. Helēna Butlere, kuras tēva vārdā nosaukta skola un iela divu miljonu pilsētā, dzīvo telpā, vidē, kur nosargāts sapnis par Latviju. Agita Zariņa-Stūre šim sapnim pieskārusies, sajutusi. Foto no personiskā arhīva