Tomēr, izrādās, vēl pirms tam EVELĪNA SIRMĀ jau bērnībā tikusi klāt novusa kijai un galdam, un šobrīd ar mani sarunājas trīskārtēja Latvijas čempione novusā dāmu konkurencē! Un tas – tikai astoņpadsmit gados.
Kur tu mācies?
Mācījos Rīgas Stradiņa universitātē. Es izstājos, jo nebija īstas skaidrības, kādā veidā turpināsies studijas Covid-19 situācijā…
Tava iepriekšējā dzīve un droši vien arī patlaban ir ļoti saistīta ar florbolu. Pastāsti par to!
Jā. Es domāju, ka turpināšu ar florbolu saistīt savu dzīvi, bet diemžēl sanāca tā, ka savas spītības pēc, kas man tiešām nākusi no novusa, es nezinu to momentu, kad apstāties… Man vienmēr vajag vairāk, vairāk, vairāk! Un arī florbolā sanāca tā, ka es ignorēju savas mikrotraumas, kas pārvērtās par traumām, par tādām, ka vairs nevaru spēlēt. Bet paies kāds laiks, un, kad jutīšos labi, es atsākšu spēlēt florbolu.
Sanāk, ka tev vispirms tomēr bija novuss. Kādas īpašības nepieciešamas labai novusistei? Ja tu saki, ka nevari apstāties…
Spītība!
Tur taču sasit tos kauliņus iekšā luzās un cauri…
Jā. Bet pašam pamēģināt vajag, tad sapratīsi!
EVELĪNA SIRMĀ.