Pastāsti par sevi to, ko citi vēl varbūt nezina!
Esmu viesturietis. Dzimis un audzis Valmierā. Mācoties Viesturskolā, spēlēju arī Tautas teātrī Sprīdītis viskautko…
Vismaz pāris lomas nosauc!
Izrādē Pinokio biju ļaunais Karabass Barabass, leļļu pavēlnieks. Tad vēl citā, tā saucās Godīgā meitene, biju kautrīgs puisis.
Tad taču pēc vidusskolas jāiet uz aktieriem, nevis uz Rīgas Ekonomikas augstskolu!
Idejas, protams, bija dažādas. Iet mācīties par dakteri, ķirurgu, varbūt par aktieri? Tomēr beigās, vērtējot daudzas un dažādas nianses… Man skolā patika un ļoti padevās matemātika, arī ekonomika interesēja. Protams, arī Rīgas Ekonomikas augstskola jeb zviedru augstskola bija pietiekami prestiža, tāpēc nolēmu studēt tur. Tagad konkurss tur mazāks, bet toreiz, manuprāt, bija desmit uz vienu vietu. Visi priekšmeti tur angļu valodā no pirmās dienas, tāpēc pats smejos, ka angļu valoda man tagad gandrīz kā otra dzimtā, brīvi varu runāt. Režīms, protams, tur nav viegls visus tos trīs gadus.
Un tad negaidīts pavērsiens 2010. gadā — Kazahstāna… Ko tu tur meklēji? Vai diploms jau tev bija kabatā?
Nē. Zviedru augstskolā, līdzīgi kā lielā daļā augstskolu, ir iespēja doties apmaiņas programmās. Mums tā iespēja bija trešā mācību gada pirmajā semestrī. Izvēle bija diezgan interesanta. Pirmkārt, skolā bija jābūt visam kārtībā ar sekmēm, es biju arī sociāli aktīvs, spēlēju arī augstskolas teātrī. Kā šodien atceros — man bija trīs izvēles: Spānija, Portugāle vai Kazahstāna. Bija februāris, ārā tāds riebīgs laiks, tā vien gribējās doties uz Portugāli vai Spāniju. Tomēr pēdējā brīdī izlēmu — nē, uz tām abām valstīm gan jau kādreiz aizbraukšu ceļojumā, bet, ja es tagad uz Kazahstānu neaizbraukšu, tad laikam arī neaizbraukšu nekad!
Kā tev tur viss izvērsās?
Piedzīvojums tas bija diezgan interesants. Mums Rīgas Ekonomikas augstskolā ir tādas kā uzņēmēju dienas, kad viņi ierodas pie mums reklamēt savus uzņēmumus un pie reizes arī piesaistīt darbam studentus.
UZMANĪBA. Jānis Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē. Foto no Jāņa personiskā arhīva