Viesis

JURIS BĒRZIŅŠ ir īsts nemiera gars – lai arī pēc 40 ražena darba gadiem lēmis likt punktu sporta skolotāja karjerai Blomes pamatskolā, šajā mācību gadā atstājot vairs tikai dažas mājturības stundas, viņš sportošanā joprojām ir iekšā līdz pašiem matu galiņiem, regulāri gatavojoties startiem MTB maratonos, divriteņa seglos apceļojot Eiropas valstis un piedaloties vietējās sporta dzīves organizēšanā. Arī rīt Jeberlejas estrādē paredzētajās Smiltenes novada sporta spēlēs viņš būs viens no galvenajiem, Tautas dzejnieka vārdiem runājot, garaiņiem, kas veicina vārīšanos.

Viņu nesen Valmieras pilsētas svētku tirdziņa raibajā burzmā nevarēja nepamanīt: gados tik jauns, tādēļ, ieraugot viņu pie silti krāsainiem un izteikti latviskiem māla podiem, krūzēm un vāzēm, nospriedām: jauneklis droši vien tirgo kāda podnieka produkciju. Iepazīstoties atklājās, ka alūksnietis KRISTAPS BRASLIS uz Valmieru atvedis pats sava cepļa keramiku.

Aprit 30 gadi, kopš 1989. gadā divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās 600 km garajā Baltijas ceļā no Tallinas, cauri Rīgai līdz Viļņai. Tā bija vērienīgākā miermīlīgā protesta akcija Baltijas valstu vēsturē, kurā baltieši, rokās sadevušies, pasaulei apliecināja vienotību Neatkarības atgūšanai. Latvijā Baltijas ceļš sākās uz robežas –  Ķoņu pagasta Unguriņos, kur viens no pasākuma organizatoriem bija Latvijas Tautas frontes Rūjienas grupas vadītājs ILMĀRS LANDRĀTS.

ALEKSANDRS RUSAKS ir Valmieras tehnikuma audzēknis, kas apgūst viesnīcu pakalpojumus, tomēr nākotni viņš saista ar medicīnu. Rūpes pret sevi viņu mudinājušas pievērsties bezatkritumu dzīvesveidam jeb zero waste. Šobrīd viņš aktīvi iesaistās biedrības Zero Waste Latvija aktivitātēs.

Ir 2019. gads. Pagājuši 30 gadi, kopš 1989. gada 23. augusta, kad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas, sadevušās rokās, īstenoja nevardarbīgās pretošanās akciju “Baltijas ceļš”.

Svētdien, 11. augustā, Sv. Sīmaņa draudzes dievkalpojumā pie iemīļotajām Ladegasta ērģelēm (būvētas 1886. gadā!) savā apaļajā dzīves jubilejā 2734. reizi Dievam par godu un ļaudīm par  prieku spēlēs draudzes apbrīnojamais ērģelnieks LEONS ĀĶERIS.

Tā par šo ļoti ekskluzīvo materiālu savā profesijā saka mans šīs dienas Vīru lietu ciemiņš, vēl tikai divdesmit gadus vecs rotkalis jeb rotaslietu darinātājs. Pieļauju, ka šī profesija ir viena no senākajām cilvēces vēsturē, šodien te vairs strikti nevar nodalīt vīrišķo izpildījumu no sievišķā. Lai nu kā – rīdzinieks Matīss Daudziņš, ar kuru viņnedēļ tikos Burtnieku Ausekļa pamatskolas zēnu darbmācības kabinetā, šo interesanto amatu pats izvēlējies.

Iztēlosimies, kā, jaunai dienai sākoties, mēs basām kājām pa mīkstu, paklājam līdzīgu zālienu izejam no savas mājas sasveicināties ar sauli. Mēs stāvam kalna galā, un pie mūsu kājām ir gleznainā Rauna ar saviem pauguriem un lejām. Tieši tāda dzīves laime ir raunēniešu EDĪTES un IMANTA JURGENU ģimenei. Ar saimnieku laipnu atļauju arī «Liesmai» bija prieks paviesoties šajā paradīzes stūrītī.

AS «Valmieras stikla šķiedra» prezidenta ANDRA OSKARA BRUTĀNA ģimene savās mājās uzņēmusi divus četrkājainos locekļus — labradoru un papilonu (tulkojot no franču valodas, tauriņu). Suņu meitenei tagad jau septiņi gadi, puisītis trīs gadus jaunāks.

Uz Latviju no savas mājas Murrjetē, kas ASV atrodas starp Losandželosu un Sandjego, šis 32 gadus vecais latvietis, kurš 2008. gadā Pekinā un 2012. gadā Londonā, divās vasaras Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas, pārsteidza sporta pasauli, tagad lido reti, varbūt pāris reizes gadā. Taču šovasar viņš Valmierā laikam tomēr ir pats populārākais valmierietis starp visiem uz vietas dzīvojošajiem un arī dažādos ceļos pasaulē aizklīdušiem. Gan tāpēc, ka ir pirmais olimpiskais čempions un arī divkārtējais olimpiskais čempions tādā trakā riteņbraukšanas paveidā, kāds ir BMX. Gan arī tāpēc, ka nupat nesen viņa dzimtajā Valmierā sabrauca visi labākie Eiropas BMX braucēji, lai divkārtējā olimpiskā čempiona vārdā nosauktajā, faktiski tikai mēnesi pirms čempionāta ekspluatācijā nodotajā trasē sacenstos šī gada Eiropas čempionātā. Liesmā šodien pēc ilgāka pārtraukuma atkal MĀRIS ŠTROMBERGS!

Savos gados viņš joprojām spītīgi turpina ceļu uz olimpiskā goda pjedestāla pašu augstāko pakāpienu! Valmierā viņš šad un tad vēlu vakaros ir sastopams VOC ledus hallē kā hokejists amatieris, taču hokejs ir tikai viņa otrā lielā mīlestība sportā. Jo pirmā, galvenā un profesionāli joprojām aktuālā – skeletons. Šodien Liesmā titulētākais starp pasaules skeletonistiem – MARTINS DUKURS.

Ieva Treija pieturas pie pārliecības – ja nevari, tu vienkārši negribi.

Ik vasaru ar viņu Liesmas redakcijā nu jau vairākus gadus pēc kārtas tiekamies apmēram vienā un tajā pašā laikā – kādu strēķīti pirms Starptautiskajiem opermūzikas svētkiem. Šogad no 26. līdz 28. jūlijam Siguldas pilsdrupu estrādē tie izskanēs jau 27. reizi, un atkal to organizators DAINIS KALNS parūpējies par veselu plejādi pasaules līmeņa solistu – zvaigžņu klātbūtni. Mēģināsim nedaudz pavērt jums priekškaru nedēļu pirms...

ALDIS ZAULS ir SIA «WIN Partners» biznesa treneris un konsultants. Jau 18 gadus viņš veido un vada dažādus mācību un attīstības pasākumus. Sarunu festivālā «Lampa» biznesa treneris lekcijā ar aktivitātēm dalījās par tēmu «Mērķi, kuri liek aizmirst dzīvot!». Viņš apmeklētājus iepazīstināja ar nosacīti jaunu veidu, kā sasniegt galarezultātu, daloties par SMART un OKR metodes labajām un sliktajām iezīmēm.

INESE OZOLA ir modes zīmola Amoralle dibinātāja. Amoralle rada produktus, kas atmodina un vairo sievišķību, kura mīt ikvienā sievietē. Ar dalību pasaules lielākajās izstādēs Parīzē, Ņujorkā un Dubaijā uzņēmums ir ieguvis uzticamus partnerus un zīmola tērpu novērtējumu visā pasaulē. Amoralle zīmola filozofija ir iedvesmot sievietes. Ineses Ozolas pārliecība ir, ka sievietes var izdarīt pilnīgi trakas lietas, bet par to, kā tajā pašā laikā saglabāt sievišķību, viņa stāstīja konferencē Līdere.

Svaigi malti milti, ieraugs un veselīga nupat izcepta maize. Sieva, bērni, kas pa zāli skrien basām kājām, mazpilsēta un centieni saprast latvisko. Īstu dzīvi polis REMIGIUSZ FETZKI vai vienkārši REMI dzīvo Rūjienā.

Valmieras Drāmas teātrī viņa nospēlējusi vairāk nekā 30 lomas un bija novērtēta drāmās, komēdijās un spēlējot par prieku bērnu auditorijai. Bet ILZE LIECKALNIŅA saka, ka sajūtu līmenī viņa jau labu laiku ir prom no lielā teātra, jo viņa sapņos un īstenībā būvē mazo. Ilze pērn dibinājusi Cēsu Mazo teātri. Tas noslēdzis pirmo sezonu, un ir ieceres nākamajai.

Forumā LĪDERE, kas notika Rīgā un bija veltīts uz izaugsmi un attīstību vērstai sievietei, runātājas dalījās savos pieredzes stāstos par to, kā dzīvē ir pieļautas kļūdas un ko viņas no tām ir mācījušās. Arī LINDA SAULĪTE stāstīja, kā jau 14 gadu vecumā Liesmas redakcijā sekojusi savai aizrautībai pret rakstīto vārdu, kā radījusi Latvijā pirmo digitālo žurnālu «LILLÁ», kā sapnis pārvērties sliktā murgā, no kura viņa izvēlējusies «atmosties», izmantojot kintsugi principu.

Reiz tā pavisam uz ātru roku ANETE un JĀNIS GRANTIŅI rakstījuši, ko vēlētos no zelta zivtiņas, ja tā izpeldētu krastā. Darījuši to pa jokam, bet vēlmes jau bijušas patiesas, no visas sirds. To vēlmju lapu pārskatot, viņi spriež, ka viss piepildījies, tāpēc nebaidās atzīt, ka tik tiešām ir laimīgi cilvēki.

Konference LĪDERE norisinājās maijā, tomēr gūtajām atziņām noilguma nav. Viena no pirmajām runātājām bija LAURA DENNLER. Viņa latviete, kas precējusies ar šveicieti Michel Dennler. Viņi kopā audzina divus dēlus, dzīvojot Šveicē. Laura Dennler ir Uguns skolas dibinātāja un bieži ir Latvijā, lai pulcētu cilvēkus un palīdzētu viņiem ieraudzīt sevi un savu milzīgo potenciālu.