«Aiz loga jau lapkritis,» saka režisore, pedagoģe, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore INDRA ROGA. Pēc trīs gadu pauzes viņa atkal iestudēja Valmieras teātrī un strādāja kopā ar reiz pašas mācītajiem aktieriem, tā saukto Valmieras kursu. «Gribējās jau ar visiem, ai, ļoti gribējās, bet teātris ir teātris, ir viņiem arī citi darbi,» tā Indra un ir gatava īsai sarunai, kas tomēr tik īsa nemaz nesanāca.
Domāju, ka mirkli pirms pirmizrādes jums nemaz nebūs laika, ka labāk jau pēc tās…
…nē, es nākamajā rītā jau būšu Rīgā.
«Trešās impērijas bailes un posts» dzīvos savu dzīvi, jūs atstājat un aizbraucat?
Viņiem var atstāt.
Ziniet, es diezgan daudz esmu runājusi ar jūsu un Mihaila Gruzdova vadītā kursa aktieriem, un nav reizes, kad viņi neatgriežas pie jums, Mišas un tieši par to – kā mācījušies, kā ieklausījušies, mainījušies.
Nu, forši, ka viņi tā saka… Un arī man jāsaka, ka viņi ir noturējuši latiņu, un ļoti ar to lepojos. Lepojos, ka iztur kanti un neviens nav iesūnojis, ka visi kārtīgi šancē, strādā patstāvīgi, ir līdzautori. Arī šis darbs mums netapa viegli, jo neviens darbs nav viegls, ja meklē, nevis uzcep pēc receptes jau esošā formā.
ŠAJĀ LAIKĀ ir iespēja šim darbam skanēt. Ir krustpunkts ar laikmetu, jo arī mēs nedzīvojam vienkāršā laikā, – tā Indra Roga, kura Valmieras teātrī iestudējusi Bertolta Brehta «Trešās impērijas bailes un posts». Ārijas Romanovskas foto