«Viņš mūs saprot un jūt...»

Pirms kāda laika «Liesmai» atsūtījāt it kā kāda suņa stāstītu aizkustinošu stāstu. Vai tas bija konkrēts suns?

Rakstīt par suni Elfu «Liesmiņai» man bija kā eksperiments. Mēģināju iejusties «suņa ādā», domāt un just kā suns. Man šķita, ka pietiekami labi pazīstu suņus, lai varētu atspoguļot dzīvnieka domas. Elfs, par kuru rakstīju, tiešām ir reāls suns. Viņš ir speciāli apmācīts suns, kurš palīdz pārvietoties vājredzīgiem vai neredzīgiem cilvēkiem. Ļoti mīlīgs labradors, kuram patīk ūdens peldes un dažādu izmēru koku «transportēšana».

Tātad tas nav jūsu suns. Sakāt, ka labi šos dzīvniekus pazīstat. Ģimenē bijuši vairāki suņi?

Man pašam ir dalmāciešu jauktenis Lords. Tas ir mūsu ģimenes piektais suns. Kad nomira iepriekšējais dalmācietis Emma, nolēmām meklēt jaunu ģimenes locekli. Veterinārārste no Priekuļiem ieteica Lordu, jo saimnieki nespēja tikt galā ar suņa «nešpetno» raksturu, turklāt bērnam bija alerģija pret suņa spalvām. Dalmācieši spalvu met visu gadu. Baltās spalvas labi izskatās uz mana melnā apģērba, bet melnās «rotā» manas baltās goda kārtas. Kad Lordu pieņēmām, viņam bija deviņi mēneši, apmulsis skatiens un liekais svars. Sadraudzējamies ātri, tomēr pagāja vairāki mēneši, kamēr saskaņojām raksturus un sākām viens otru saprast.

Vai Lords tiešām izrādījās tik nešpetns?

Lords pilnībā atbilst savam vārdam, jo izskatās cienīgi, lai gan suņa uzvedība ir ļoti emocionāla. Viņš mierīgs ir tikai tad, ja visi ir mājās. Katrs mēģinājums aiziet no mājas uz ilgāku laiku izraisa suņa «dusmu lēkmes». Suns nevaldāmi rej, mēģina mazliet iekampt un skrāpē durvis. Suns saka: «Esmu mājas galva, man viss mājinieku bars jātur kopā, neviens nekur bez manis iet nedrīkst.» Sunim ir neskaitāmi signāli, kas liecina, ka saimnieki grasās laisties lapās: mašīnas atslēgu žvadzoņa, somas paņemšana, ķemmes lietošana vai zeķu uzvilkšana. Turklāt Lordam ir īpaša intuīcija, kas viņam pasaka priekšā — tūlīt kāds var atdalīties no bara.

LORDS. Gudrs, mīļš palaidnis. Foto no personiskā arhīva