Quo vadis*, Burtniek?
2021. gada 29. aprīlī Administratīvā rajona tiesa (spriedums Nr. A42-01053-21) atcēla Burtnieku novada pašvaldības domes (turpmāk – pašvaldība) 2020. gada 19. novembra lēmumu Nr. 483 (protokols Nr. 17, 20. punkts), ar kuru pašvaldība nolēma no 2022. gada 1. janvāra aizliegt rūpniecisko zveju Burtnieku ezerā. Pie šāda lēmuma pašvaldība nonāca, pateicoties 2020. gada 2. novembrī rīkotajai konferencei Burtnieks 2020, kurā tika piesaistīti makšķernieku pārstāvji, zinātnieki, zvejnieki, un, ļoti ceru, arī manis izveidotajai iniciatīvai portālā Manabalss.lv Par zivju rūpnieciskās zvejas pārtraukšanu Burtnieka ezerā, kura fenomenāli īsā – nepilnas diennakts – laikā savāca nosprausto slieksni – 1000 parakstus (šāds visai augsts slieksnis ir iniciatīvām, kuras izskata Rīgas dome), kas liecina, ka cilvēkiem ir milzīga interese par ezeru un tā nākotni.
Uz karstām pēdām pašvaldība 2020. gada 19. novembra sēdes laikā, balsojot ar 10 balsīm PAR, 3 balsīm PRET un 1 deputātam atturoties, nolēma pārtraukt rūpniecisko zveju, izbeidzoties zvejas nomas līgumiem (tie beidzas 2021. gada 31. decembrī). Šāds pašvaldības lēmums tika pieņemts pretēji Zvejniecības likuma 16. panta 5. daļā noteiktajam, proti, pašvaldība var aizliegt rūpniecisko zveju, lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības publiskajos ūdeņos, kuri atrodas tās administratīvajā teritorijā, pēc institūta ekspertu novērtējuma saņemšanas un saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Ņemot vērā, ka pašvaldībai, pieņemot šādu lēmumu, nekā no tā visa nebija, pirmais signāls negatīvam iznākumam bija spriedums analoģiskā jautājumā, t.i., par rūpnieciskās zvejas izbeigšanu Ķiruma ezerā.
AR BURTNIEKA LĪDAKU. Foto no autora personiskā arhīva