Savos pamatos tā ir aziātiska, jo pirmās ziņas par ķiplokiem nāk no Centrālāzijas, kamēr Latvijā šo sīpolaugu sākuši audzēt vēl pirms krustnešu ienākšanas, t.i., 12. gadu simtenī. Ķiploks ir ļoti nopietna un ikdienā derīga lieta, tāpēc pamēģināsim tēmu apgrozīt no vairākiem aspektiem.
Cik zinu, tu esi diplomēts speciālists dabisku ūdeņu lietās, savulaik darbojies arī Burtnieku ezera pārvaldē. Kā tas nācās, ka esi uzkritis ķiplokam? Manuprāt, ar ūdeņiem ķiplokam tik daudz sakara, cik to izmanto, sagatavojot zivi kūpināšanai…
Ūdens ķiplokam līdz pat Jāņiem vajadzīgs obligāti (smaida). Ķiploki jālaista, tur nu bez ūdens nekādi. Kā nonācu? Man palīdzēja projektu uzrakstīt filmas Dvēseļu putenis režisors Dzintars Dreibergs, tā nu es caur Lauku atbalsta dienestu apguvu ķiploku audzēšanas pamatus.
Tad jau tev ķiplokiem reālas vīru lietas jau pašā saknē bijušas.
Jā. Sāku ar mazdārziņu, tad jau uzrakstīju projektu – kombains, rušināmais, stādītājs… Mani vienmēr ķiploks saistījis, tad nu izdomāju, ka tas man varētu būt jauns darba lauciņš, ar ko varētu arī nopelnīt.
UKRAIŅU ĶIPLOKS LATVIJĀ. Rolands demonstrē teju pēdējos vēl nerealizētos šī gada Ļubašas ražas ķiplokus.