Tevis būvētie snovborda parki bijuši 2018. gadā Pjončhanā, 2022. gadā Pekinā un šogad arī Milānā. Kurš no šiem trim bijis iespaidīgākais izmēros?
Visiespaidīgākais noteikti bija Pekinā. Tur visa arhitektūra bija iedvesmota no Lielā Ķīnas mūra, pat tās mājas, kas īstajā mūrī ir ik pēc kādiem 200 metriem, tika iekļautas dizainā. Tas bija ļoti iespaidīgi! Tur mēs varējām izpausties, jo tur gandrīz nekad nesnieg sniegs, līdz ar to nebija riska, ka trase būtu milzīgi apsnigusi un to nāktos strauji iztīrīt. Viena situācija gan mums tur bija. Nākamajā dienā bija paredzētas kvalifikācijas sacensības, prognoze rādīja, ka uzsnigs 10 līdz 15 centimetrus biezs sniegs. Mums ar sacensību vadību sapulce, kurā mēs brīdinām, ka nespēsim sagatavot trasi… Viņi prasa, ko mums vajagot. Mums vajag 100 cilvēkus trijos naktī ar lukturīšiem, dzelkšņiem uz apaviem un lāpstām! Viņi atbild – labi, būs. Un tā mums trijos naktī tas simts cilvēku patiešām bija, un mēs visus paveicām tā, lai no rīta atlēti jau varētu sākt trenēties.
KAD PA VIDU JAUCAS KOVIDS. Ir 2022. gada ziema, un sniega darbu meistari tikko ieradušies Ķīnā. Foto no Jāņa Jansona olimpiskajiem arhīviem