Tiekamies Patriotu nedēļā, tāpēc mūsu saruna vairāk par dažādiem ieročiem – gan Latvijas brīvības cīņu, gan citu skatuves kaislību sakarā. Pēteris ir mednieks no bērna kājas un jau trešajā paaudzē. Pirms teātra daudzus dažādus darbus darījis Valmieras lielākajā uzņēmumā, lepns, ka 29 gadus bijis šķiedrinieks. Pēc profesijas elektriķis, taču toreiz, kad aizgājis cehā strādāt, daudz sanācis nodarboties ar tehnikas pārbūvēšanu. Ar lielu interesi un patiku to allaž darījis. Un faktiski dara joprojām, jo katra jauna teātra izrāde taču nāk ar jauniem izaicinājumiem.
Butafors – tas skan intriģējoši. Kā nokļuvi teātrī?
Šķiedrā biju ātro pensiju nopelnījis, pēc tam strādāju dažādās vietās. Bet tad vienu vietu slēdza, otru… Meklēju darbu caur draugiem, zvanījos. Es nemāku dzīvot, ja man nav darba! Līdz piezvana Guntars Grāvelsiņš no teātra, vai negribot pamēģināt pie viņiem? Izrādīja man visu saimniecību, apvaicājās, vai es to un to varētu pielabot. Varu! Pieņēma mani darbā uz pārbaudes laiku, bet pavisam ātri jau tas tika saīsināts. Sapratu, ka viss kārtībā. Tas bija 2007. gadā.
AR MUSKETI. Pēteris Plūmītis savā darbnīcā.