Vai tu esi valmieriete?
Es neesmu gluži valmieriete, bet sevi uzskatu par Valmieras patrioti, jo esmu no Dikļiem. Tur arī ieguvu pamatizglītību, bet vidējo izglītību ieguvu Valmieras Valsts ģimnāzijā. Manas vecāku mājas aizvien ir Dikļos, tur es arī tagad braucu un ciemojos. Tomēr sanāk, ka ar Valmieru vienmēr esmu bijusi ciešā saistībā, jo piedzimu Vidzemes slimnīcā, kā arī pamatskolas laikā braucu uz Valmieru mācīties mūzikas skolā, kokles klasē. Mācījos vēl tajā laikā, kad mūzikas skola atradās zaļajā koka ēkā, un tā ēka ir tik sena, ka arī mana mamma tur mācījusies. Katru reizi, ejot garām šai koka ēkai, uzjundī dažādas atmiņas par šo vietu. Protams, kad tās divas trīs reizes nedēļā bija no Dikļiem jābrauc uz Valmieru, nemaz tādā sajūsmā nebiju. Pārējie jaunieši varēja darīt dažādas lietas, kuras es nevarēju. Tā kā es mācījos spēlēt kokli, mums neļāva audzēt garus nagus, tiem vienmēr bija jābūt nogrieztiem. Tajā laikā, kad pabeidzu mūzikas skolu, likās, ka par spīti tagad audzēšu garus nagus un arī vēl lakošu dažādās krāsās, kaut gan spēlēt kokli ar lakotiem nagiem – tas nav labais stils. Pēc mūzikas skolas beigšanas 1997. gadā noliku savu kokli istabas stūrī un neesmu vairs spēlējusi. Šobrīd to mazliet nožēloju, jo tagad gribētu spēlēt kokli. Domāju, ka tuvākā vai tālākā nākotnē es varētu atsākt to mācīties, zinu, ka Valmieras mūzikas skolā pat piedāvā nodarbības pieaugušajiem, jo tur vērsos tad, kad vēlējos atsvaidzināt savas klavierspēles zināšanas.
ELĪNA SOKOLOVA-LUCA. Foto no personīgā arhīva