«Suņi man blakus bijuši jau no agras bērnības. Kolhoza laikos mana māte kopa aitas, tās ganīja speciāli apmācīti ganu suņi. Pats nekad neesmu meklējis kādu konkrētu šķirni, jo uzskatu, ka galvenais ir, lai būtu labs suns. Ar jebkuru suni var saprasties, atšķirībā no cilvēkiem. Man visi bijuši vācu vilki («Latvijas modelis»), brīžiem pat trīs vienlaikus, arī vairāki kucēni, kuri nevienam nebija vajadzīgi. Nezinu, no kā tas atkarīgs, bet arī es uzskatu, ka tieši suņi izvēlas saimnieku, ne otrādi. Pašlaik mūsmājās ir tikai Roriks, kuram, teiksim tā, pašam sava šķirne,» par savu ciešo saikni ar dzīvniekiem stāsta mūsu novadnieks TĀLIS EŠMITS.
RORIKS ROPAŽOS. Foto no personiskā arhīva