Galējā trūkumā nonākušajiem izmaksā garantēto minimālo ienākumu, piešķir trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu.
Vislabāk jau ir, ja finansiāli ar savu ikdienu varam tikt galā. Bet ja tas neizdodas? Ir cilvēki, kas gadiem dažādu apstākļu dēļ saņem pabalstu, bet liela sabiedrības daļa kaut kā savu budžetu pārkuļ pāri minimumam, taču mazturība tāpat ir liela.
Trūcīgos, maznodrošinātos mūsu valstī skaita tūkstošos, bet tos, kas iztiek no rokas mutē, neviens nesaskaita. Un brīžam šķiet, ka mums ir ilūzija: ja mašīnas uz ielām, tad visi turīgi un laimīgi, ja piektdienas vakarā lielveikalu gāž apkārt, tad cilvēku pirktspēja joprojām augsta. Kāpēc brauc, ko pērk un uz kā rēķina taupa?