Draudzība nezina ne vecuma, ne nācijas, ne laika, ne dzīves statusa cenzu. Esmu atradis sev īstu draugu – suni, un tā ir likteņa dāvana, jo vistuvākie mani ir nodevuši,» lūk, tik patiesi un atklāti ir mana sarunu biedra, kinologa, Latvijas suņkopības vēstures pētnieka IVANA PAVLOVSKA vārdi.
Pastāstiet, lūdzu, nedaudz vairāk par savām gaitām.
Par savu dzīvi es varētu ļoti daudz stāstīt, sanāktu materiāls romānam. Mēģināšu īsi – mana bērnība un jaunības gadi pagāja četros bērnu namos – Majoros, Baldonē, Igatē, Raiņa v/n bērnu namā Irlavā. Pēc tam mācījos 25. arodskolā Vangažos, iegūstot 4. kategorijas celtnieka profesiju (mūrnieks – betonētājs, augstceltņu montētājs). Tomēr šajā profesijā neesmu strādājis ne dienu.
IVANS PAVLOVSKIS ar vācu aitu suni Irmu.