Pēc īsas iepazīšanās, vārds pa vārdam, nonācām pie domas par attālinātu interviju Latvijas gadadienai veltītajā «Liesmā».
Valmieras Viestura vidusskolas 60. gadskārtai (1999.) veltītajā bukletā «Augsim lieli līdzi saulei» var lasīt arī tolaik 12.a klases skolnieces, teātra klases audzēknes, skolēnu teātra «Sprīdītis» dalībnieces un skolas kultūras darba vadītājas Zanes Verovkinas rindas: «Mūsu skola. Mana skola. Arī manas ģimenes skola, jo tētis Gunārs ir 1971. gada absolvents, māsa Ieva skolu beidza 1995. gadā, bet mamma Ilga – bioloģijas skolotāja. Es lepojos, ka esmu viesturiete.» Ko, uzsākot tālāko izglītošanos, Jums deva ģimene, Viesturskola un Valmiera?
Manas saknes ir Valmierā, un tās devušas man stingru pamatu visai dzīvei. Esmu viesturiete vairākās paaudzēs. Viesturskola man dāvāja unikālu kombināciju – izglītību, radošumu, kultūras izjūtu un ļoti labu valodu pamatu.
ZANE VEROVKINA – Latvijas goda ģenerālkonsulātā Peru. Foto no personīgā arhīva