Pedagogu arodu tur nomoka tās pašas kaites, ko vērojam mūsmājās: jaunās maiņas trūkums, pārslodze, varas vienaldzība. Kādreizējā ministre saka: pārāk daudz tika salikts ēkās, pārāk maz – cilvēkos. Lasot kaimiņvalsts sabiedriskā medija ERR.ee ziņas, rodas iespaids, ka laika mašīna tomēr eksistē. Jūtos atmests vēl neaizmirstā pagātnē – uz XIII Saeimas laiku. Tad, kad Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sāka mudināt mūsu pedagogus kategoriskāk izvirzīt politiķiem savas prasības.
Protams, vienlaikus daudz kas Igaunijā šobrīd notiekošajā atgādina arī par pērno vasaru. Tad mūsu skolotāji, viņu arodbiedrība un tās līdere Inga Vanaga šķita gūstam uzvaru pār Krišjāņa Kariņa otro valdību, Izglītības un zinātnes ministriju un ministri Andu Čakšu. Taču sarunās panāktais un solītais tika prasti «norakts», atsaucoties uz pašvaldību finansiālo mazspēju. Igaunijā tālākā notikumu attīstība diemžēl var «kopēt» šo politikānisko izlocīšanos. Taču pagaidām Kajas Kallasas valdība «stāv kā mūris».