Ikviena izsmēķēta cigarete samazina izturību un iespējas gūt labus rezultātus sportā. Tāpēc parasti sportisti šim kaitīgajam ieradumam iet ar līkumu vai arī pēc iespējas ātrāk to atmet. Savukārt tiem, kuri nespēj atmest, ir jārēķinās ar to, ka viņu rezultāti būs sliktāki, bet traumu iespējamība palielināsies.
Cigaretes izraisa plaušu vēzi, sirds un asinsvadu slimības, kā arī hroniskas plaušu slimības, kuru ārstēšana var būt ļoti ilgstoša un dārga. Dūmi satur vairāk nekā 7000 dažādu ķīmisku savienojumu, tostarp vēzi izraisošas kancerogēnas vielas, darvu, arsēnu, amonjaku, benzolu u. c. Salīdzinoši mazāku kaitīgo vielu apmēru izdala bezdūmu alternatīvas, kurās nav degšanas procesa. Tomēr pagaidām vēl nav pieejami atbilstoši pētījumi, kas ļautu spriest par to reālo ietekmi uz cilvēka organismu ilgākā termiņā.
Cīņa par skābekli
Smēķētājiem artērijas sašaurinās un muskuļi nesaņem nepieciešamo skābekļa devu. Muskuļos uzkrājas pienskābe, un tie ātrāk nogurst. Zemāka skābekļa līmeņa dēļ smēķētāja sirdij ir jāstrādā ātrāk nekā nesmēķētāja sirdij, lai nodrošinātu organismam pietiekami daudz skābekļa. Tāpēc smēķētājiem ātrāk iestājas spēku izsīkums. Cigarešu lietotāji nespēj skriet tik tālu un tik ātri kā nesmēķētāji. Smēķētājiem lēnāk veidojas muskuļu masa, un to elastība ir zemāka.
Smēķētāja muskuļiem un sirdij nodarbību laikā nepieciešams vairāk skābekļa, nekā plaušas spēj nodrošināt. Tāpēc smēķējošiem sportistiem veidojas augstāks asinsspiediens, kas pēc treniņa vai sacensībām daudz lēnāk normalizējas. Visai bieža parādība smēķējošiem sportistiem ir reiboņi un ģībšana intensīvu fizisku aktivitāšu laikā.
Biežs traumatisms
Smēķējoši sportisti ir spiesti trenēties daudz vairāk un nemitīgi palielināt slodzi, cenšoties neatpalikt no saviem nesmēķējošiem konkurentiem. Sirds tiek pārslogota, nogurums un elpas trūkums iestājas daudz ātrāk, nozīmīgi palielinās traumatisms.
Traumas un slimošana ir viens no nozīmīgākajiem šķēršļiem sportistu ceļā uz panākumiem un var būt par iemeslu pāragrām sporta karjeras beigām. Smēķētāju traumatisms ir daudz biežāks un traumu dzīšana daudz lēnāka.
Smēķētājiem sportā biežāk novēro gan lūzumus, gan mežģījumus, jo smēķēšana negatīvi ietekmē kaulus un locītavas. Cigarešu lietotājiem kopumā ir paaugstināts risks iedzīvoties osteoporozē, reimatoīdajā artrītā un nopietnās muguras sāpēs. Tāpat smēķētājiem pastāv daudz lielāks risks iedzīvoties neizdziedināmās traumās.
Sports palīdz organismam atjaunoties
Smēķētāji parasti ir mazkustīgāki, un viņiem nav viegli sākt sportot, jo aktīvas kustības kopumā sagādā grūtības un ātri iestājas aizdusa. Tomēr fiziskas aktivitātes un kustēšanās ir nepieciešama sastāvdaļa, lai cilvēka organisms pēc iespējas ātrāk atbrīvotos no smēķēšanas sekām. Sporta nodarbības paplašinās asinsvadus un palielinās plaušu tilpumu.