Saulīte
Pavisam pie Ecmaņiem savu mūžu nodzīvojuši seši mopši, vienlaikus bijuši pat četri, un divi kaķi. Tad atnāca Saulīte. Par viņu Santa uzzinājusi no soctīkliem, kur tika aicināts ziedot suņa ārstēšanai. Arī Ecmaņi ziedoja. Par Saulīti un viņas bēdīgi slaveno saimnieku ir īpašs stāsts, kas kļuva zināms visai Latvijai. Izrādījās, ka sunītes spīdzinātājs ir parasts latviešu puisis vecumā zem trīsdesmit gadiem, kurš Saulīti (šo skaisto vārdu viņai deva jaunie saimnieki) bija turējis pat ne ķēdē pie būdas, bet ar dzeloņdrāti ap kaklu, aste nocirsta. Vilcenīte kaut kā bija izrāvusies, un, bēgot no šī mocītāja, viņu laikam bija notriekusi mašīna. Suns tika atrasts grāvī ar lauztu kāju.
Vugars: «Operācijas bija grūtas, dakteris pat nedeva cerības, ka Saulīte izdzīvos, bet izārstējām. Par suņa spīdzināšanu bija pat krimināllieta ierosināta, taču tika izbeigta, jo suns taču palika dzīvs…
SANTA AR RUNCĪTI EDŽU. Foto no ģimenes personiskā albuma