Doma par tādu vajadzību ar dabas retumiem bagātā vietā bija radusies ģeologam Dainim Ozolam un Naukšēnu vidusskolas direktoram Didzim Čākuram, kurš redzējis, ka takas būs labs veidojums, kur mācīties dabu saprast un godāt. Vispirms talkās pie Jēču dzirnavām iestādīts retāk sastopamu koku parks, izvērtēti maršruti, ar Pasaules Dabas fonda atbalstu šeit ganīties dabūtas taurgovis un savvaļas zirgi.
Šovasar takas ieguva dažas jaunas norāžu zīmes, kā arī atjaunotus marķējumu krāsojumus. Tādēļ arī rudenī ir vērts tās gudri izstaigāt. Arī to mežonīguma dēļ. Kamēr citur takā ir laipas, pa kurām visur pat sandalēs tikt, šīs takas bez ūdens necaurlaidīgiem apaviem neiziet. Tās ir gājēju iestaigātas un ved no viena savdabīguma uz nākamo.
JĒČU VĒJDZIRNAVAS. No neapstrādātiem laukakmeņiem būvētas, tās Naukšēnu pagastā nu jau sen gan bez vēju tverošiem spārniem stāv kopš 1878. gada. Ā. Romanovskas foto