Līdz šim skeptiski esmu vērtējis paša A. Šlesera dažādus izteicienus, uzsaukumus, arī aicinājumus atlaist Saeimu. Taču to gan atzīšu, ka arī visos tajos viņš un viņa partijas biedri, pat pasakot kaut ko ļoti skarbu, cenšas ievērot demokrātiskā sabiedrībā blakus un kopā dzīvojošu cilvēku pašcieņu, vismaz ar samazgām nešļakstīties.
Diemžēl Latvijas dažādu interešu grupām un tās pārstāvošajiem politiķiem, arī mediju telpā šī šļakstīšanās, var teikt, nu jau pat pārskābušu kāpostu muciņas sulas uzgāšana kaut vai nedaudz citādāk (nav pat svarīgi – pareizāk, nepareizāk vai vien nedaudz greizāk) domājošajiem atkal ņemas spēkā. Tā nebūt nav attiecināma tikai uz šīs vasaras politiskajām intrigām, norunām Valsts prezidenta vēlēšanu un jaunas valdības veidošanas sakarā.