Tātad katrs piektais bērns vairāk nekā vienu reizi pāris mēnešu laikā piedzīvo pret sevi vērstu ņirgāšanos, iebiedēšanu vai pazemošanu. Bulings nav tikai īslaicīgs konflikts bērnu starpā, bet gan sistemātiska, atkārtota un apzināta rīcība grupā, kas vērsta pret kādu no skolasbiedriem. Tā ir aktuāla sabiedrības veselības problēma gan Latvijā, gan pasaulē, un cietēji ir ne tikai tie bērni, pret kuriem tiek vērsts bulings, bet arī apkārtējie un ilgtermiņā – visa sabiedrība.
Arī Pasaules Veselības organizācijas 2017./2018. gadā veiktais pētījums par skolēnu veselības paradumiem norāda uz satraucošu tendenci Latvijas skolu vidē. Pētījumā ietvertie dati par vardarbību 11, 13 un 15 gadus vecu skolēnu vidū apstiprina situācijas nopietnību. Latvija ieņem otro vietu 45 valstu grupā bulinga izplatības rādītājos. Tāpat redzams, ka mūsdienās aktuāls kļūst kiberbulings – bulings digitālajā vidē. Bērni, kuri cieš no «tradicionālā» bulinga, bieži vien piedzīvo bulingu arī digitālajā vidē.