«Man tomāti vienmēr bijuši pie sirds – audzēju, kolekcionēju, ēdu, konservēju. Mēs toreiz izdomājām, ka tomāti jāceļ godā, jo svētki bija rozēm, ķiplokiem, nēģiem, bet tomāts… Tagad domāju, ka vismaz līdz desmitajai reizei šie svētki jānotur,» sacīja brenguliete, tomātu audzētāja un šķirņu kolekcionāre Natālija Zeltiņa, piebilstot, ka vērtīgākais šo svētku pienesums ir tieši tas, ka cilvēki labāk iepazīst tomātu kultūru, novērtē dažādību, šķirņu īpašības. Kādreiz visu siltumnīcās ražoja divas trīs tomātu šķirnes, bet tagad visiem skaidrs, ka to var būt desmitiem, pat simtiem, taču jāizvēlas sev gardākā, ērtākā, pēc vajadzības.
«Tomātus audzē un audzē daudzi,» saka Natālija, jo Tomātu svētku laikā no agra rīta līdz vēlai pēcpusdienai pie viņas un Artūra Sildes Dārzkopības entuziastu kluba «Tomāts» kolēģu galdiem bija rindas. Katrs pētīja tomātu šķirnes, stādu augstumu, augļu krāsu, izzināja garšas īpašības.
SVĒTKU SAIMNIECE Natālija Zeltiņa no rīta līdz vakaram katram interesentam pārdeva tomātu sēklas un stāstīja par šķirņu dažādību. «Piekususi, bet laimīga,» tā Natālija. Autores foto