Darba tirgus pašlaik mainās straujāk, nekā universitātes spēj pielāgot studiju programmas. Vēl pirms diviem gadiem «prompt engineering» šķita šaura, entuziastiem paredzēta niša. Šodien mākslīgais intelekts jau raksta ievērojamu daļu programmkoda pasaules lielākajos tehnoloģiju uzņēmumos un pārveido profesijas, kas vēl nesen šķita nesatricināmas.
Vidusskolu absolventi, topošie maģistranti un cilvēki, kuri apsver karjeras maiņu, saskaras ar situāciju, kurā vecā formula, izvēlies vienu profesiju un strādā tajā visu mūžu, vairs nedarbojas. Karjera kļuvusi par nepārtraukti mainīgu procesu, izvēle vairs nav tikai par to, kas tu būsi, bet par to, cik veiksmīgi spēsi augt un pielāgoties laikmetā, kurā profesijas rodas, attīstās un izzūd tikpat strauji kā tehnoloģijas, kas tās veido.
Labā ziņa, bažas, ka roboti atņems visas darbavietas, pagaidām nav piepildījušās. Pasaules Ekonomikas forums konstatē, ka tehnoloģiju attīstība pēdējo 140 gadu laikā kopumā radījusi vairāk darbavietu, nekā likvidējusi, un OECD dati liecina, ka mākslīgais intelekts līdz šim nav izraisījis masveida bezdarbu. Tomēr būtiski mainās prasmes, jo saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumu «Future of Jobs Report 2025» līdz 2030. gadam būs jāatjauno 39% darbinieku pamatprasmju.
