Inovāciju fonds ir viena no pasaules apjomīgākajām programmām inovatīvu neto-nulles oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešanai. Tā mērķis ir sekmēt Eiropas Savienības rūpniecības nozares dekarbonizāciju un atbalstīt tās pāreju uz klimatneitralitāti, vienlaikus veicinot tās konkurētspēju un nostiprinot vadošo lomu tehnoloģiju jomā pasaules mērogā. Inovāciju fonds ir viens no būtiskākajiem finanšu instrumentiem Eiropas Zaļā kursa noteikto klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai un Eiropas Savienības saistību izpildei saskaņā ar Parīzes nolīgumu, sniedzot iespēju uzņēmumiem piesaistīt finanšu līdzekļus inovatīvu zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstīšanai, sekmējot pāreju uz tīru enerģiju un energoietilpīgu nozaru dekarbonizāciju.
Fonds koncentrējas uz novatoriskām tehnoloģijām un vadošajiem («flagship») projektiem Eiropā, kas var ievērojami samazināt oglekļa dioksīda emisijas. Fonda darbība tiek vērsta uz daudzveidīgu, taču pietiekami nobriedušu (plānošanas, uzņēmējdarbības modeļa, finanšu un juridiskās sagatavotības ziņā) projektu finansēšanu ar mērķi panākt optimālu līdzsvaru starp inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu visās nozarēs, tostarp īstenojot arī pārnozaru projektus Eiropas Savienības dalībvalstīs, Norvēģijā, Lihtenšteinā un Islandē.
Uz pieejamo finansējumu Inovāciju fonda ietvaros var pretendēt tādu projektu īstenošanai, kas koncentrējas uz:
- inovatīvām zema oglekļa emisiju tehnoloģijām un procesiem energoietilpīgās nozarēs, ietverot tādus produktus, ar kuriem var aizstāt produktus, kas rada augstas oglekļa emisijas;
- oglekļa uztveršanu un izmantošanu (CCU – Carbon Capture and Utilisation);
- oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS – Carbon Capture and Storage) iekārtu būvniecību un ekspluatāciju;
- inovatīvu atjaunīgās enerģijas ražošanu;
- enerģijas uzkrāšanu;
- oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu ēku sektorā;
- bezemisiju mobilitāti (jūras transports, gaisa transports, autotransports).
Fonda finansējums tiek gūts, laika periodā līdz 2030. gadam izsolot aptuveni 530 miljonus emisijas kvotu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros. Pieejamais finansējums fonda ietvaros laika periodā līdz 2030. gadam tiek paredzēts aptuveni 40 miljardu euro apmērā (pie emisijas kvotu cenas 75 euro/tCO2).
Inovāciju fonda ietvaros finansējums tiek piešķirts granta veidā, periodiski izsludinot projektu konkursu uzsaukumus, kā arī izmantojot konkurējošās solīšanas procedūru – izsoles.
Inovāciju fonda grants netiek uzskatīts par valsts atbalstu. Lai segtu atlikušās izmaksas, projekta pieteikuma iesniedzējs var papildināt Inovāciju fonda grantu ar dalībvalsts atbalstu.
Cik projekti kopš Inovāciju fonda izveides iesniegti Latvijā, jautāju Klimata un enerģētikas ministrijas Inovāciju fonda Latvijas nacionālā kontaktpunkta pārstāvei INDRAI STEPANOVAI.
Saskaņā ar Ministrijas kā Inovāciju fonda Latvijas nacionālā kontaktpunkta rīcībā esošo informāciju, kopš Inovāciju fonda darbības sākuma no Latvijas ir iesniegti 22 projektu iesniegumi. No šiem atsevišķos gadījumos viens projekta iesniedzējs sagatavoto projektu pilnveidojis un iesniedzis atkārtoti.
Vienlaikus jāņem vērā, ka projektu iesniegumi administrējošai institūcijai tiek iesniegti bez dalībvalstu nacionālo kontaktpunktu starpniecības, un projektu iesniedzējiem nav pienākuma par iesniegšanu informēt attiecīgo dalībvalsti. Tāpat projektu iesniedzēji var izvēlēties nenodot informāciju par savu dalību projektu konkursos attiecīgās dalībvalsts nacionālajam kontaktpunktam, līdz ar to detalizētāka informācija par atsevišķiem projektu iesniedzējiem Ministrijai var nebūt pieejama.
Uz kādiem mērķiem šie iesniegtie projekti orientēti?
Līdz šim no Latvijas iesniegtie projekti galvenokārt orientēti uz inovatīvu tehnoloģiju un procesu ieviešanu un izstrādi dažādās tautsaimniecības nozarēs, tādējādi sekmējot siltumnīcefekta gāzu emisiju un fosilo energoresursu patēriņa samazinājumu, kā arī vispārēju klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu.
Vienlaikus Ministrija nevarēs izpaust detalizētāku informāciju par iesniegto un finansējumam neapstiprināto projektu iesniegumu būtību bez projektu iesniedzēju piekrišanas, ņemot vērā, ka šī informācija nav publiski pieejama.
Kādu neatbilstību dēļ pārējie iesniegtie projekti netika atbalstīti?
Informējam, ka Ministrija kā nacionālais kontaktpunkts nepiedalās projektu iesniegumu vērtēšanā un lēmumu pieņemšanā par finansējuma piešķiršanu. Šī procesa īstenošanu nodrošina CINEA. Tāpat projektu iesniedzējiem nav pienākuma par projekta iesnieguma noraidīšanas iemesliem informēt attiecīgās dalībvalsts nacionālo kontaktpunktu. Ņemot to vērā, Ministrijas rīcībā nav informācijas par no Latvijas iesniegto un Inovāciju fonda ietvaros neapstiprināto projektu noraidīšanas iemesliem.
Saskaņā ar Inovāciju fonda projektu vērtēšanas principiem projektu iesniegumi tiek vērtēti pēc vairākiem kritērijiem, tostarp inovācijas pakāpes, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciāla, projekta gatavības pakāpes, atkārtojamības (replicēšanas) iespējām un izmaksu efektivitātes.
Eiropas Komisijas un CINEA organizētajos informatīvajos pasākumos kā biežākos projektu iesniegumu noraidīšanas iemeslus min nepietiekamu projekta gatavību, nepietiekami izstrādāts finansēšanas modelis, nepietiekami pamatots siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciāls, kā arī nepietiekama inovācijas pakāpe vai komercializācijas potenciāls.
Par vienīgo atbalstīto projektu – kurš, kad to iesniedzis, ko iecerējis sasniegt, to īstenojot?
Līdz šim Inovāciju fonda finansējums piešķirts viena no Latvijas iesniegtā projekta īstenošanai – «Robotic Wind Turbine Blade Repair System» (RoboticRepair), kuru sagatavojis uzņēmums «Aerones». Projekts tika apstiprināts Inovāciju fonda 2022. gada maza mēroga projektu konkursā, un tā īstenošana uzsākta 2023. gada 1. oktobrī.
Projekta mērķis ir ieviest un ekspluatēt 30 robotizētas sistēmas vēja turbīnu lāpstiņu remontam. Izstrādātā tehnoloģija ļauj veikt lāpstiņu priekšmalu remontu līdz pat 67% ātrāk nekā tradicionālās metodes, vienlaikus saglabājot vai uzlabojot darba kvalitāti.
Projekta īstenošanas rezultātā plānots palielināt vēja elektrostaciju darbības efektivitāti, samazināt turbīnu dīkstāves laiku un veicināt papildu atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu. Saskaņā ar projekta pieteikumā norādīto informāciju pirmajos desmit darbības gados paredzēts samazināt aptuveni 161 tūkstoti tonnu CO₂ ekvivalenta emisiju.
Vai Inovāciju fonds Latvijā turpinās darbību arī pēc 2030. gada?
Inovāciju fonds ir Eiropas Savienības mēroga finanšu instruments, un pašlaik tā darbības periods ir paredzēts līdz 2030. gadam. Inovāciju fonds tiek finansēts no Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) ieņēmumiem, savukārt ES ETS darbību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. janvāra direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk – ES ETS direktīva). Ir uzsākta ES ETS direktīvas pārskatīšana, kas ietvers arī lēmuma pieņemšanu par Inovāciju fonda darbības perioda pagarinājumu pēc 2030. gada. Attiecīgs lēmums vēl nav pieņemts.
Vai iepriekš iesniegtie projekti, kas netika atbalstīti, tiks novesti līdz atbilstībai un varēs startēt no jauna?
Projektu iesniedzējiem, kuru sagatavotie projektu iesniegumu līdz šim tikuši noraidīti, ir iespēja izvērtēt projekta iesnieguma sagatavošanas un vērtēšanas procesā gūto pieredzi, pilnveidot projekta iesniegumu un iesniegt to atkārtoti kādā no nākamajiem projektu konkursiem, ja attiecīgais projekta iesniegums un iecerēto aktivitāšu tvērums atbilst projektu konkursa nosacījumiem. Vienlaikus lēmumu par projekta pilnveidošanu un atkārtotu iesniegšanu pieņem pats projekta iesniedzējs. Projektu sagatavošana un iesniegšana pretendēšanai uz finansējumu Inovāciju fonda ietvaros notiek autonomi un nav atkarīga no nacionālā kontaktpunkta iesaistes.
Vai Inovāciju fondam Latvijā šo konkrēto sasniedzamo mērķu ziņā ir pieejamas analoģiskas atbalsta formas?
Kā jau minēts, Inovāciju fonds ir Eiropas Savienības mēroga finanšu instruments. Tas paredzēts inovatīvu zemu emisiju tehnoloģiju attīstīšanai dažādos sektoros, īpašu uzmanību pievēršot energoietilpīgu nozaru dekarbonizācijai, atjaunīgās enerģijas izmantošanas veicināšanai, enerģijas uzglabāšanai, rūpnieciskajos procesos radītā oglekļa dioksīda uztveršanai, uzglabāšanai un izmantošanai, bezemisiju risinājumu ieviešanai transporta un ēku sektoros, kā arī citiem risinājumiem, kas tieši vērsti uz klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, cita starpā arī uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu globālā mērogā. Tieši analoģiska atbalsta instrumenta Inovāciju fondam Latvijā nav.
Vienlaikus Latvijā ir pieejami citi atbalsta instrumenti, kas vērsti uz klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu:
· Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas un Atveseļošanas fonds, kuru ietvaros pieejams atbalsts energoefektivitātei, atjaunīgajai enerģijai, inovācijām un zaļo tehnoloģiju attīstībai;
· Horizon Europe programma, kas sniedz atbalstu pētniecības un inovāciju projektiem, tostarp klimata un tīro tehnoloģiju jomā;
· atsevišķas valsts atbalsta programmas gan klimata finanšu instrumentu, gan citu atbalsta instrumentu ietvaros un uzņēmējdarbības veicināšanas instrumenti, kurus administrē Latvijas institūcijas atbilstoši katras atbalsta programmas mērķim.
P.S. Publikācijas sagatavošanai izmantota sociālajos tīklos pieejamā informācija
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007