Absolventa ceļa maize

Grāmatā noteikti bija kāds labs vēlējums no klases audzinātājas ierakstīts, direktora paraksts, un tad gadījās, ka bija vēl otra grāmata, ko parakstīja klasesbiedri vai tuvākie draugi, un tā mēs tolaik tikām pie Imanta Ziedoņa «Epifānijām», pie Kārļa Skalbes «Mazajām piezīmēm», pie Antuāna de Sent-Ekziperī «Mazā Prinča», un droši vien bija vēl citas, liekot raudzīties pāri laikam, saprotot filozofiskās atziņas. Liekas, ka izlaidumā neviens vairs nedomāja par liecību, atestātu, par to, kas padevās skolas solā vai galīgi nepatika, jo ceļa maize bija atmiņas par skolas laiku. Ne velti jau saka, ka izlaidums ir svētki, bet drusku tur piezogas ilgas, pārdomas, jo tās ir arī atvadas. Atvadas no laika, kādā būts.