Kamēr oponenti prasa Kariņa nekavējošu demisiju, pats ekspremjers un viņa atbalstītāji centīgi izliekas, ka noticis nav vispār nekas.
Patiesība acīmredzami atrodas kaut kur pa vidu. Pirmkārt sižets, protams, ne tuvu nav tik viennozīmīgs, kā uzskata ekspremjera kritiķi. Valsts premjerministrs, neatkarīgi no simpātijām vai antipātijām pret viņu, ir amatpersona ar ļoti saspringtu darba grafiku, kurā bez tam mēdz bieži un regulāri parādīties negaidītas izmaiņas, tostarp starptautisko attiecību jomā. Šādos gadījumos ne vienmēr ir iespējams atrast darba grafikam atbilstīgus avioreisus, un tad arī tiek izmantoti privātie avioreisi. Pie tam gadījumos, kad Latvijas premjeram nākas doties darba darīšanās uz Briseli, šādus lidojumus gandrīz vienmēr apmaksā Eiropas Savienības (ES) institūcijas. Pret ko nekādu pretenziju nav un būt nevar.