Kāpēc to sākāt darīt?
Laikam tādēļ, ka man žēl šo izmešanai nolemto augu. Kādreiz, tādam garāmejot, liekas – tas koks taču vēl ir dzīvs, gribas tam dot otru iespēju. Tiesa, ne vienmēr augi spēj izdzīvot. Palielas Ziemassvētku eglītes ieliktas mazos podiņos, visas mazās saknītes, ar kurām kokam jābarojas, tiek nocirstas. Pagājušajā gadā vispār bija interesanti – eglīte, kuru biju paņēmusi, lai izglābtu, izrādījās podiņā iesprausta jau nocirsta. Pircēji, kuri to iegādājušies, protams, neko tādu pat nebija iedomājušies. Šogad pārdošanā tika izlikti arī tādi kociņi, kuri mūsu platuma grādos nepārziemo. Piemēram, Rimi bija daudz Vidusāzijas priedīšu. Augiem klāt šiltīte, var internetā noskaidrot, no kurienes augs nācis. Vairākus gadus ar augiem darbojoties, zināšanas arī pašai nākušas klāt.
Ziemassvētkiem iegādātās eglītes podiņos atdot stādīšanai aicināju jau pirms trim gadiem. Neko daudz gan pie manis nav nonākušas – pa pāris eglītēm gadā uz laukiem atceļojušas no Valmieras.
INESE AR GAILI (lielo kohinu). Foto no Ineses Līces personiskā arhīva