Taču izrādījies, ka tur aug pamatīga sēne. Andrejs, kurš ir cītīgs sēņotājs, teic, ka tik lielu nekad neesot redzējis. Nosūtījām sēnes fotogrāfiju Dabas muzeja mikoloģei Initai Danielei (viņa ir arī viena no nesen izdotās «Lielās Latvijas sēņu grāmatas» autorēm).
Atbildē bija teiks: «Visdrīzāk tā ir austeru sānause Pleurotus ostreatus. Tā pati, ko pārdod veikalā. Šī gan izskatās jau paveca ēšanai. Apakšā jābūt kādai koksnei – celmam, saknei. Otrs variants – ļoti pāraugusi brūnā čemurpūkaine Lyophyllum decastes. Arī ēdama sēne, aug uz zemes, ne uz koksnes. Droši nevaru pateikt, jo neredzu kātiņu visā garumā un lapiņu piestiprināšanās vietu. Ja savā dārzā, tad var ēst, ja aiz sētas, jāņem vērā, ka tur var būt suņu izkārnījumu piesārņojums. Atradējs var izvērtēt, kurš variants īstais, pēc latīņu nosaukumiem meklējot sēņu attēlus internetā un salīdzinot.»
SALĪDZINĀJUMAM. Tikai reta sēne lielumā ar avīzes lapu var sacensties. Ārijas Romanovskas foto