Teicu Baibai, ka tad, kad pārnākšu uz dzīvi Valmierā, gribētu tādu sunīti iegādāties. Pēc pusgada ar domu sākt krāt naudiņu sāku izvaicāt Baibu par šīs šķirnes kucēnu cenām.
Vecāku ģimenē visi bijām dzīvnieku mīļotāji, pie mums dzīvojuši vairāki sunīši. Tomēr no tiem laikiem man bija radusies bērnības trauma, jo mamma brauca komandējumos, sunīti piesēja pie ķēdes – šādu dzīvnieka mocīšanu nevarēju pieņemt. Arī mūsu dēls ļoti gribēja sunīti, bet, tā kā dzīvojām dzīvoklī, pie tam 5. stāvā, atteicu. 2019. gada janvārī Reinis aizgāja no dzīves…
Pēc gada kinoloģe Ingūna Tihomirova man atsūtīja ziņu, ka ir iespēja dabūt tieši tādu sunīti, kādu vēlējos. Nedaudz šaubījos, vai būšu laba mamma, vai tikšu galā, tāpēc stingru jā vēl nepateicu. Kad atsūtīja kucēna bildīti, padevu ziņu vīram, kas tūlīt atgādināja, ka mājās ir gados vecā kaķenīte Momo, viņa pēc dēliņa aiziešanas bija burtiski sabrukusi, pavisam notievējusi, un suns viņai kļūtu par vēl vienu pārdzīvojumu.
INGA VĪKSNA fotosesijā ar Vainglory Verde John Dzoij Wick jeb Džoiju. Foto no personiskā arhīva