Tādēļ 20. jūlija priekšpusdienā Valmieras Centra kapos tikāmies savas bijušās direktores, skolotājas atdusas vietā, lai pieminētu, dalītos atmiņās un pateiktos par kopīgi pavadīto laiku. Visu klātesošo – kolēģu, skolēnu, vecāku, ģimenes locekļu — sirdīs Skolotāja ir atstājusi dziļas pēdas.
Atmiņās dalās Veras Kupčas laikabiedri Viesturskolā.
Ruta Sprince (ģeogrāfijas skolotāja, ārpusklases darba organizatore):
Skolā sāku strādāt reizē ar direktori Veru Kupču. Milzīgs darbs pirmajos vidusskolas veidošanas gados bija atrast telpas, izveidot kabinetus. Bija jāpārceļ internāts uz mācītājmuižu, jāatbrīvo skolotāju dzīvokļi. Direktore izveidoja veiksmīgu sadarbību ar šefiem – kolhoziem, uzņēmumiem. No tiem nāca materiāls atbalsts skolas vajadzībām, autobusi ekskursijām. Uz pirmo vidusskolas izlaidumu 1960. gadā izveidoja skolas karogu.
Vidusskolā galvenais bija estētiskās audzināšanas virziens – skola nomāja gleznas, organizēja Filharmonijas koncertlekcijas, darbojās kino lektorijs. Rūpējāmies arī par skolas ārējo noformējumu. Skolā darbojās skolēnu teātris, deju kolektīvi, kori, orķestris.
Jau darba sākumā direktore saprata, ka rezultatīvam darbam nepieciešama sava saliedēta, atbalstoša komanda, stabilitāte un mēra izjūta. Vera Kupča rūpējās un atbalstīja skolotājus, lai visi iegūtu augstāko izglītību. Saka “Viesturskolas aura”, un to varēja panākt ar saliedētu, draudzīgu kolektīvu. Viņa arī ieviesa skaistu tradīciju – Darba svētkus.
Mums bija brīnišķīgas draugu skolas gan Latvijā, gan Igaunijā, kur braucām pieredzes apmaiņā.
VERA KUPČA. Foto no Valmieras Viestura vidusskolas muzeja arhīva